brīvā viendiena.
šodiena bija tik vientulīga, cik vientulīga šī diena vien varēja būt. es nezinu, vai vientulīgāk tik daudz cilvēkos var justies. kaut gan nē, gan jau ka var.
man šodien bija/ir brīviena - brīvvakars, tāpēc man ir alus, maz, bet ir. :)
šodien es nostaigāju tik, cik seeeeeen nebiju nostaigājusi, pāri savam limitam un vēl mazliet, es divas reizes izstaigāju seno Agoru, parāpos mazliet uz augšu Akropoles kalnā, bet Akropolē nebiju, izstaigāju Ermū ielu vairākkārtīgi, tirgu, atnācu līdz mājām, tad vēl ap mājām pastaigājos un visbeidzot uzrāpos arī tajā piemājas kalnā, kas ir augstākā virsotne Atēnās. Bet nu tik vientulīgi bija, ka es pat nenobildēju neko. Ā nē, es nobildēju - savvaļas bruņurupuci, kuru satiku pa ceļam kalnā. Tas bija lieliski - es tur pārgurusi steberēju augšā, sadzirdu, ka kaut kas čab, paskatos - tur, blakus Lielajiem Zaļajiem milžiem, celiņa malā paliels bruņurupucis mierīgi ēd kaut kādu lakstu. :) haha, es zinu, ka viņš mani arī redzēja, jo vienā brīdī tā sastinga, skatījās uz manu pusi un kaut ko domāja, tas droši vien bija tādēļ, ka es mēģināju viņam sejā iebāzt violetu fotoaparātu. Nu neko, kad pēc īsa brīža kāpu lejā, viņa vairs nebija. vai nu kāds viņu aiznesa, vai viņš iegāja Lielajos Zaļajos Milžos.
Tā lūk.
Bet manai brīvdienai paveicās - šodien laiks bija lielisks. Man šķiet - esmu nosauļojusi seju!



Ā.
un kāpēc veikala darbiniecēm ir tik briesmīgi džemperi? netīri, par lielu, pretīgi pelēki, nošņurkuši, nu vienkārši FUI, es pa māju ar tādu nestaigātu.

un vēl - kāpēc visādas tantiņas domā, ka viņām ir ar mani jāparunājas veikalā? Viena man jautāja, vai esmu no štatiem, otra pamācīja, kuri salāti esot vislabākie, bet pēc tam piebilda - ak, es jau nemaz nezinu, ko tu vēlies!
pff.