1) Nē, nedomāju, ka korelācija starp pārticību un patriotismu ir tik viennozīmīga. Pat vēl vairāk, ir pretēji piemēri: teiksim, patriotisms Krievijā pēdējos gados ir tieši proporcionāls ekonomiskajai situācija (aka izejvielu cenām pasaules tirgos)
2) Kopš "Es mīlu šo zemi, bet neieredzu šo valsti" parādīšanās pie mums dominē diezgan sašķelta attieksme pret valsti. No vienas puses, 18.novembris, strēlnieku un citu latviešu karavīru varonība kaujaslaukā, 30.gadi, Dziesmotā Atmoda, 1991.gada barikādes utt. - tie esam "mēs", bet, no otras puses, 39.-40.gada nodevība, kolaboracionisms, korupcija utt. - tie ir "ļaunie viņi", pie kuriem pieder arī nodokļi ("priekš kam maksāt, ja "viņi" vienalga izsaimniekos?"). Tomēr, lai arī cik šizofrēniska nebūtu šāda attieksme, tas, ka tā pirmā daļa pastāv, ir labāk, nekā ja tās nav.

Bez tam - a kas ir tas, ko Tu sagaidi no patriotisma? Kam būtu jānotiek (bez nodokļu maksāšanas), lai patriotisms nebūtu "tukšs un bezjēdzīgs"?