Doku Umarovs uzņēmās atbildību par sprādzieniem. Sākumā savu līdzdalību noliedza, bet uzreiz pēc tam uzņēmās atbildību.
Tas izskatās pēc tā, ka Umarovu būtu savervējis Krievijas Federālās drošības dienests, jo nevienam citam kā FDD vadītājam Bortņikovam un premjeram Putinam šāds paziņojums nav izdevīgs. Vēl vairāk, kaukāza grupējumiem arī paši sprādzieni pēc loģikas nebija vajadzīgi.

Bez šī paziņojuma tāpat visiem bija skaidrs, ka spridzināt metro atbrauca no Ziemeļkaukāza. Ingušija, Dagestāna, Kabarda Balkārija, Karačajeva Čerkesija, Čečenija - skaidrs, ka atbrauca no kādas no šīm republikām, taču kopumā reģions ir tik plašs, ka tas kļūst abstrakts. Tas, ka tagad ir palaists, ka atbrauca ar pavēli no Čečenijas (un tas nekas, ka Umarova tituls ir "kaukāza emirāta amirs", bet kaukāza emirāts ir šīs piecas republikas, kuras ir plānots apvienot zem šariata likumiem) dod Putinam lielisku iespēju atkal nospēlēt armijas virspavēlnieku, kas cīnās ar teroristiem (nevis premjeru, kas sekmīgi tiek galā ar vājprātīgo korupciju) un attīra Krieviju no islāmistiem, pie reizes attīrot no visiem citādi domājošajiem, kas pēdējā laikā arvien biežāk un lielākā skaitā iziet ielās (Kaļiņingradā pirms neilga brīža izgāja visa opozīcija komunistus ieskaitot, savāca padsmit tūkstošus cilvēku un pieprasīja Putina atkāpšanos). Tūkstoši, kas regulāri protestē - to ir grūti nosaukt par margināļu grupiņu, to ir grūtāk izdzenāt ar OMONiešu armiju. Ar to var tikt galā sistemātiski rīkojoties, taču sistēmiskai rīcībai vajag iemeslu un te nu tāds Umarovs ar savu paziņojumu ir tieši vietā.

Tā vietā, lai risinātu problēmas visā kaukāzā, Putins tagad var pievērsties Čečenijai, ieriebt Ramzanam par brīvdomāšanu, nospēlēt uz jau pirms 10 gadiem pārbaudītā "močīt sortīrā" pricipa un personīgi atrisināt Umarova problēmu. Atrisināt problēmas visā kaukāzā Putinam nav pa spēkam un pa lielam nemaz arī nevajag. Putina Krievijai šāds kaukāzs ir ērts un vajadzīgs.

Sprādzieni Maskavā ļoti atšķiras no tā, kas notiek pašā kaukāzā. Kaukāzā notiek karš pret miliciju, taču tas nav karš pret krieviem kā nacionalitāti. Tas ir reliģisks karš, normāls islama džihads. Islāmistus tur materiāli atbalsta uzņēmēji, kas dod viņiem naudu, jo ar islāmistiem ir vienkāršāk nekā ar korumpētajiem ierēdņiem.

īsāk sakot, ierobežos vārda brīvību vēl stingrāk, pieķersies internetam, tagad tam visam ir normāls iegansts.