analgiins ([info]analgiins) rakstīja,
@ 2010-01-17 12:37:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakar vakarā, pēc kompja piespiedu pārinstalācijas, kas radās korumpēta bibliotēkfaila dēļ, vobšem noskatījos Losandželosas kritiķu favorite 2009. gada filmu ar krievisko nosaukumu Poveļiķeļ Burji. Nu tur par Irākas karu un SAPIERI, kam karš lūk esot narkotika. Nu, skaidrs. Šodien jāpaskatās Koenu radījums zem nosaukuma Serjoznij čelovek.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pata
2010-01-17 18:04 (saite)
Īstenībā par šo filmu sāku domāt tikai tagad. Noskatījos pirms pāris nedēļām, a vakar šamā balvu Critics Choice kā pagājušā gada labākā filma dabūjusi. Ei nu tu izseko visiem tiem awards pasākumiem, bet es biju manāmi pārsteigta, jo labākās filmas listē bešā palikuši Tarantino, Koeni, Kamerūns, Īstvuds etc. :(
Stāsts filmā ir dzīvs un ārkārtīgi patiess. Pati ideja, ka karš var būt kāda cilvēka sapnis un dzīves jēga - vienīgais, kas attaisno cilvēka eksistenci - manuprāt, ir ārkārtīgi precīzs trāpījums ne tikai Amerikai un tās iedzīvotājiem, kuri šo filmu droši vien uzskata kā drosmīgu izgājienu, bet sociālpolitiski koķetē par un ap to.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]analgiins
2010-01-17 19:07 (saite)
Ar kritiķiem tā padarīšana ir vispār jocīga. Lūk mūzikas kritiķi regulāri izvelk kaut kādus nepazīstamus un dīvainus ierakstus un pasludina par šedevriem. Nu moš arī filmu nozarē šī izcilā tendence ir parādījusies.

Filma normāli parāda daily duties in Iraq, tipa to, ko pa CNN nerāda. Par to arī paldies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?