Diskomforts varētu būt pietiekami svarīgs iemesls. Teiksim, ASV spāņu valoda ir ļoti izplatīta, ka dažos štatos tā ir praktiski tādā pašā līmenī kā Latvijā krievu valoda. Tomēr tur, ja cilvēks nepratīs angļu valodu, viņš to uztvers par savu nevis cita runātāja vainu. Savukārt Latvijā uz tevi skatīsies kā uz idiotu.

Es arī kādreiz galīgi nepratu krievu valodu, lai gan dzīvoju Latvijā, un apkārtējo attieksme pret mani bieži bija kā pret tādu kā pamuļķi. Dzīve Latvijā piespieda iemācīties krievu valodu, bet pēc tam sanāca aizbraukt uz ASV un par brīnumu tur neviens nesmējās par manu angļu valodas akcentu. Visi bija ļoti laipni un, ja kaut ko nesaprata, tad vienkārši pārjautāja, vai kā citādi centās noskaidrot, ko es gribu pateikt.

Šobrīd atkal esmu atgriezies Latvijā un sajūta ir tāda, ka es nevaru brīvi runāt ne latviski, ne krieviski, jo cilvēki uz ielas ir ļoti nelaipni. Ja es pieeju pie kāda pārdevēja un saku, ka man ir tā problēma, es gribēju noskaidrot par šo preces garantiju, vai kā man nopirkt tramvajā biļeti utml., tad uzreiz sajūtama tāda attieksme, kas esmu pats vainīgs, ka es nezinu pareizos noteikumu vai kārtību. No tā es secinu, ka tā nav konkrētās valodas vaina, bet tieši kultūras trūkums.

Turklāt es galīgi nesaskatīju autores teiktajā kaut kādas pretenzijas pret krievu valodu kā tādu. Nedomāju, ka citu valodu prasmes viņa uzskata par problēmu. Drīzāk viņa aicināja uz augstāku kultūru, un problēma ir tajā, ka daudzi īsti neprot lietot ne krievu, ne latviešu valodu, bet runā tādā kā žargonā. Reiz mans brālis, kurš krievu valodu prot ļoti vāji, nopietnā sarunā iepina vārdu "pizdec" un man blakus sēdēja ukrainiete, kas, to dzirdot, nosarka. Ukrainā to lieto tikai rupji, nekulturāli cilvēki, bet latviski mēs to brīvi lietojam pat meitenes klātbūtnē, pat neapzinoties vārdu nozīmi. Principā ar angļu valodu ir tas pats, jo "fuck you" angliski ir rupjš izteiciens, ko kulturāli cilvēki nemaz tik brīvi nelieto, bet latvieši to uztver kā kaut ko ikdienišķu. Dabiski, ka ārzemniekam tas rada nelielu šoku, ja vien viņš nav ieradies Latvijā piedzerties un izālēties.

Turklā autore pat iebilda pret striktu valodas iecementēšanu. Teiksim, kāda komisija izdomā, ka tagad jāraksta "Īslande", neņemot vērā, ka lielākajai daļai un pat islandiešu tulkiem tas ir šķiet nepieņemami. Vai ka valodas centrs uzliek sodu par ō lietošanu reklāmā.