NRA Paiders jau pilnīgi atklāti paziņo, ka "Latvijas valsts, uzņemdamās finansēt un pārfinansēt Parex saistības, ir bankrotējusi. Latvijas valsts ir maksātnespējīga." Un patiesi, es kaut kā neatceros, ka iepriekšējos gados būtu bijušas problēmas ar algu izmaksām no valsts budžeta līdzekļiem - tām pašām izmaksām, kuru kavēšanās šogad tiek norakstīta uz kaut kādām asignācijām (tāds tas vārds laikam bija), kas ir ikgadēja iestāžu maksājumu konta slēgšana un atvēršana. Visu laiku problēmu nebija, šogad ļoti zīmīgi sanāca.

Pie mums vietējās "ekonomiskas politikas" radīto krīzi atrisinās beigās pavisam vienkārši. Aizklapēs slimnīcas, policijas iecirkņus, skolas un vēl sazin ko, taču paglābs valsts aparātu. To pašu aparātu, kurš čum un mudž no partiju ielikteņiem amatos, kas tur ir sabāzti pamatojoties tikai uz vienu solījumu - lojalitāti. Lojalitāte valstij (lasi-koalīcijas partijām un viņu kursam) ir atslēgas vārds, kas skan caur puķēm arī aicinājumos valsts iedzīvotājiem caur masu medijiem - "jā ir slikti, jā būs vēl sliktāk, taču šobrīd mums ir jāapvienojas visiem ar koalīciju gaišās nākotnes vārdā".

Paldies, protams, ka mums mediji vēl nav tik tālu "sakārtoti", ka tie neapgalvo, ka patiesībā viss mums ir labi, tikai kaut kādi mistiski spēki (masoni, sorosisti vai citi tīkli) ir nolēmuši mūs novest līdz kliņķim, taču valsts mūs grib glābt. Panorāma un De Facto cenšas nomelnot mītiņu dalībniekus, LNT taisa normālu propagandu intervējot godmaņus un šleserus, taču tikmēr, vienīgo kanālu, kurš piedāvā vienīgo par analītiskās žurnālistikas raidījumu cienīgo saukties "Nekā personīga" ar Baltkom palīdzību cenšas izspiest no ētera. Tikmēr ir ķērušies klāt Latvijas Radio, kurš "ir atļāvies" kritizēt, uzdot "riebīgus" jautājumus, meklēt "kur piekasīties" un galu galā sen jau no "nacionālas raidstacijas ir pārvērties par atsevišķu politisko spēku ruporu, kas darbojas dekonstruktīvā virzienā".

Patiesībā sūds ar to ekonomiku - valdība (un sekojoši tās politika) mums ir tāda, kādu mēs esam pelnījuši. Mums, piedodiet, tauta ir kruglaja dura, kas grib pofigā dzīvot kā Eiropā un uzskata to standartu par cilvēktiesību. Kad es pie savas hruščovkas paskatos uz mašīnām, ar kurām brauc mani kaimiņi, man ir skaidrs, kur krīze rodas.