Mana vasaras dziesma |
[Jul. 23rd, 2009|01:59 pm] |
Just as sure as I live I will love you alone You belong in my arms You belong in my home I don't expect you to be Someone else that you're not All I expect you to give Is all that you've got, so
Move me no mountain Turn me no tide Swim me no ocean Long, deep and wide Just say you love me, baby Long, strong and true But move me no mountain To prove that you do But move me no mountain To prove that you do
Fill my life with your love You're my bread, you're my wine Fill my life with your love And I'll fill yours with mine You'll never hear me cry Tears of regret It's fine with me if all I see Is all I get Oh
Just say you love me, baby Just love me, baby Long, strong and true
Move me no mountain Turn me no tide Swim me no ocean Long, deep and wide Just love me, baby Long, strong and true Move me no mountain Turn me no tide Swim me no ocean Long, deep and wide
Just love me, baby Say that you do Just love me, baby... |
|
|
Es tam esmu par vecu |
[May. 29th, 2009|11:26 pm] |
Atceros, kā divus gadus atpakaļ māsīca sēdēja uz mana noplukušā dīvāna un stāstīja man par to, ka viena no lietām, kas viņu visvairāk nomāc un biedē saistībā ar neseno šķiršanos no drauga, ir tā, ka viņai atkal kādam viss par sevi būs jāstāsta. Toreiz es viņu nesapratu - likās kaut kā muļķīgi, ka kādu var biedēt viena no burvīgākajām attiecību fāzēm.
Divus gadus vēlāk es viņu saprotu labāk, kā jebkad, jo vien doma par to, ka man tagad nāktos ar kādu iepazīties, gaidīt trīs nožēlojamas dienas, kad viņš man piezvanīs, vēl ilgāk, lai es viņam varētu piezvanīt vai uzrakstīt īsziņu, neuztraucioties par to, vai tas viņam neliksies uzmācīgi, un pēc tam vairākus mēnešus, kamēr viņš sapratīs, ka tiešām grib būt ar mani kopā, mani nomāc, nemaz nerunājot par to, ka man nāktos atkal visu par sevi stāstīt, gaidīt piemēroto brīdi, lai iepazīstinātu sākumā ar saviem draugiem, vēlāk ar ģimeni, gaidīt brīdi, lai varētu nekautrējoties viņa priekšā nostādies pilnīgi kaila un brīdi, kad viņa māte mani pieņemtu un atzītu par labi esam. |
|
|
|
[Aug. 1st, 2007|03:35 pm] |
Es ilgojos pēc tevis, Ciba.
Klusībā tava - aņibella |
|
|
pārvācos |
[Jun. 5th, 2007|07:18 pm] |
Atā, atā, Ciba! |
|
|
girls don't cry for Lui |
[Jun. 1st, 2007|08:03 am] |
Ja jāizvēlas elbums, kam noteikti jāatrodas kārtīgas emancipētas kucītes mūzikas kolekcijā, tad tas noteikti ir The Ultimate Collection - Vaya Con Dios. Var gan mājās padejot, paraudāt, gan darbā, sākot piektdienas rītu, kad vēl neviena kolēģa nav uz vietas, kārtīgi iegrim excel valstībā. |
|
|
ciba |
[May. 30th, 2007|06:21 pm] |
Tā patiesībā ir tāda nenormāli smieklīga sajūta, kad tu redzi kādu cilvēku un tev liekas, ka šis cilvēks ir kāds no cibas. Nē, patiesībā nevis liekas, bet tu nu par saviem 98% zini, ka šis cilvēks ir no cibas.
Tad nu lūk - racoon kā vakar gāja ar moča noparkošanu? |
|
|
Jānis Meijers |
[May. 28th, 2007|02:41 pm] |
John Mayer plosa sirdi, rēķiniem plūstot aploksnēs.
I'm so tired of being alone So go ahead and get here |
|
|
skarbi |
[May. 28th, 2007|11:28 am] |
Vakarnakt pie manas mājas, turot rokās savu sabraukto suni/kaķi, skaļi raudāja kāds vīrietis, man nācās aiztaisīt logu, jo viņa vaimanāšana traucēja izraudāties man pašai. |
|
|
manas globālās vīrēšu problēmas |
[May. 28th, 2007|10:44 am] |
Something's missing And I don't know how to fix it Something's missing And I don't know what it is I don't know what it is
Šādi līdz šim tiešām nav bijis - man ir slikta dūša, jau otro dienu nav apetītes un izjūtu fiziskas sāpes pakrūtē.
Un vienīgais, ko es sev varu šajā sakarā teikt ir - pati vainīga! |
|
|
izrādes bumbum-dura-dura septiņdesmit astotais cēliens |
[May. 28th, 2007|09:39 am] |
Vienmēr vienas un tās pašas kļūdas, vienmēr vienas un tās pašas naivās cerības, labi apzinoties ar ko un kā viss patiesībā beigsies.
Vai tiešām uz pasaules pastāv vēl kāda lielāka muļķe par mani? Neticu! |
|
|
shoot me |
[May. 27th, 2007|06:04 pm] |
Kārtējo reizi esmu sevi pārspējusi. |
|
|
ai-ai-ai-ai, ai, ai, Puerto Rico |
[May. 26th, 2007|06:27 pm] |
Nevaru nekādi nosēdēt mājās, bet visi mani iespējamie izklaidēs gājienu biedri ir aizņemti vai negrib iet izklaidēs, tāpēc, nūū, pamēģināšu kā vecos laikos - iešu viena. |
|
|
fluīdi |
[May. 24th, 2007|09:51 am] |
Tātad vai nu es izstaroju kaut kādus īpašus vīriešiem patīkamus fluīdus vai arī pati to neapzinoties ar visiem vājprātā koķetēju (visticamāk, ka abi kopā), jo vakar mani uz randiņu uzaicināja mans santehniķis, un man jau nu nelikās, ka esmu viņam būtu sūtījusi kaut kādus signālus - vienkārši biju jauka, papļāpāju un uzmetu piecīti pa virsu par darbu, jo šis dabūja braukt uz diviem veikaliem, lai nopirktu man vajadzīgās trubas un dabūja divas dienas pēc kārtas labot iepriekšējo meistaru sastrādāto bardaku. Un pats trakākais, ka es vakar tā apstulbu tā uzaicinājuma priekšā un man bija kauns pēc visa, ko viņš darījis manas kanalizācijas (hehe) labā atteikt, ka piekritu, un tagad man būs jāiet dzert kafija ar mazu, smalku santehniķ-puisīti, un man bail, ka es varētu sākt smieties, ja viņš mēģinās izdarīt kādu gājienu.
Tagad man pat bail saukt kādu, kas man pieslēgtu gāzi un pareizi uzstādītu veļasmašīnu. |
|
|
K-2 |
[May. 23rd, 2007|09:40 am] |
Jau otro dienu dodos uz darbu ar kājām un plānoju to darīt arī turpmāk - ar nosacījumu, ka ārā jābūt labam laikam (nelīst lietus un ir silti) un man kājās nav augstpapēžkurpju. Tāda pusstundas pastaiga patiesībā ir ļoti labs iesākums dienai, jo ir labi pirms sēdus pozīcijā pavadāmās darbadienas izkustināt kājās, kā arī ir visai forši apdzīt visas tās glaunās mašīnas ar n-litru motoriem un trīs sasvīdušiem ļaudīm piebāztus trolejbusus. |
|
|
remon(t)strs |
[May. 22nd, 2007|09:12 am] |
Vakar pamatīgi nogaudojos pa pilnu programmu - ar šņukstēšanu, puņķiem un pār vaigiem notecējušu skropstu tušu, un es zinu, jūs neticēsiet, bet tam nebija nekāda sakara ar vīriešiem, nu, labi - bija - bet ne kaut kādā romantiskā veidā. Lieta tāda, ka viens konkrēts vīriešcilvēks ir mani novedis teju līdz nervu sabrukumam četrus mēnešus marinēdams remontu četrdesmit kvadrtātmetru lielā, nē, drīzāk būtu jāsaka - mazā - dzīvoklī.
Pēdējais piliens manā jau tā pilnajā tasītē bija būvgružu čupas viscaur dzīvoklim, par spīti tam, ka vakardienu es devu kā pēdējo-pēdējo dienu, lai pabeigtu visus remontdarbus, tajā skaitā izvāktu arī visas drazas. Klāt visam meistari ir piebeiguši arī manu jauno putekļusūcēju, aizķepinājuši dušas krānu ar krāsu un noķellējuši ar krāsu grīdu, nemaz nerunājot par tām lietām, ko viņi nav izdarījuši.
Tā nu es vakar paraudāju, piezvanīju, paraudāju un tad arī pakliedzu klausulē, noliku klausuli un atkal paraudāju. Situācija gan palika mazliet cerīgāka, kad palīgā ieradās renton un atklāti runājto - izglāba manu dienu, palīdzēdams tikt vaļā no lielākās daļas būvgružu. |
|
|
oi, nu aiziet, lai iet viens pavasara gaudulīgais gabals |
[May. 20th, 2007|02:25 pm] |
Visa ballēšanās, dēkas un romāneļi nestāv ne tuvu tai sajūtai, kad esmu kopā ar savu ģimeni, jo neskaitāmi Desperados, uz mani vērstie skatieni un pārpārām banālie un salkanie komplimenti tomēr nespēj aizpildīt to tukšumu un padzīt to stulbo nedrošības un es neesmu pietiekoši laba sajūtu.
Tas viss ir kā tāda narkotika, tāds īslaicīgs kaifs ar pamatīgām paģirām, bet tikai tad, kad es rāpoju pa dārzu kopā ar savu mazo brāli, kurpēm pilnām smilšu no kūku cepšanas smilškastē, un izskatos pēc pilnīgas muļķes, es jūtos patiesi laimīga. Un tā sajūta ir tik piesātināta tik tāda, neaprakstāma un (jā, es varbūt izklausos salkana) skaista, jo tajā brīdī ir mazsvarīgi tas kā es izskatos vai neizskatos, mani mīl nevis tāpēc, ka esmu garkājaina blondīne ar šķelmīgu skatienu, bet gan tāpēc, ka es vienkārši esmu māsa, meita, draudzene. |
|
|
our lips |
[May. 18th, 2007|05:49 pm] |
Nu sitiet nost, bet man patīk tā Hellogoodbye dziesma, kur dzied our lips can touch and our cheeks can brush ar to tuci-tuci fonā. Tagad pat sēžu darbā un tirinos. |
|
|
enough is enough |
[May. 17th, 2007|07:41 pm] |
Atklāti runājot gribas pakārties - pabeigšu to stulbo remontu pati un tās brāķētās durvis tam debīlajam supermegatera smalkajam Reatonam iespraudīšu pakaļā. |
|
|
ei, tu - ej tu |
[May. 17th, 2007|10:26 am] |
Vispār apbrīnojami, kā VID darbinieki māk pateikt Ko lūdzu tik izteikti "draudzīgā" Ko tev ellē vajag tik agri no rīta un Ej tu dirst intonācijā. Nemaz neteikšu, kā man izklausijās tas Lūdzu, te būs jūsu papīri mūsu jaukās rīta tikšanās beigās. |
|
|
favorite |
[May. 16th, 2007|10:39 am] |
Mana amata priekštece pie favorites i-explorer pievienojusi ginekoloģijas klīnikas, izklaides iespējas uz ūdens, kādus (nepārspīlējot) padsmit how to learn English fast, tad vēl french lessons, vairākas saites uz jauniešu nometnēm, acu klīniku un kādiem sešiem fitnesa klubiem. Kopā ir simtu divdesmit favorites - no tiem darbam noderīgi kādi, mmm, nu trīs-četri. |
|
|