gandrīz visas mēs esam tādas muļķes...

Latviešiem ir tāds teiciens, ka cerība mirst pēdējā :)

Ja Tu iepriekš jau zini, ka tas viss beigies negatīvi, tad kāpēc to dari?
Bet, ja turpini cerēt, tad viss ir labi, jo kādreiz jau tās cerības arī piepildīsies.

(Reply to this) (Thread)

Nav jau tā, ka tās beigas būtu negatīvas, runa vairāk ir par pašu beigu esamību, t.i., turpinājuma neesamību. Es zinu, ka nav nākotnes, bet tie mirkļi ir pārāk skaisti, lai no tiem tā ņemtu un atteiktos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nākotne ir vienmēr. Tas, kas nav, tā ir pagātne, jo to vairāk nevar izmainīt. Bet nākotni vienmēr var censties veidot pēc iespējas sev tīkamāku.

Turklāt, vienmēr pastāv ļoti daudz un dažādu alternatīvu. Patiesībā piedzīvot skaistu mirķļus var dažādi. Tie noteikti nebūs labāki vai sliktāki, bet tie tāpat būs skaisti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaisti mirkļi ar smeldzes piegaršu. Un tā vienmēr. Galvenais, ka es viļos ne vien citos, bet sevī. Pie tam - kapitāli.

Liekas, ka ar katru reizi vajadzētu kļūt vieglāk un vieglāk, bet ir pavisam otrādi.

(Reply to this) (Parent)

T.i., ar smeldzes pēcgaršu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja esi vīlusies sevī, tad ir jāmeklē iekšējais risinājums. Ir jārisina savas personības konfliktējošās lietas, lai turpmāk būtu vieglāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iekšējais risinājums būtu kļūšana par mūķeni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau nu noteikti nebūtu risinājums, tas būtu drīzāk mēģinājums aizbēgt no dzīves.
Tu apzinies kāpēc esi vīlusies, tad atliek tikai meklēt iespējamos risinājumus, lai tas mainītos. Risinājumi ir vienmēr, bet vajag pašam zināt, vai tos grib meklēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Risinājums varētu būt pievēršanās citām izklaides formām, izņemot vīriešu uzmanības apliecinājumu baudīšana pie bāra bufetes.

(Reply to this) (Parent)