| remon(t)strs |
May. 22nd, 2007|09:12 am |
Vakar pamatīgi nogaudojos pa pilnu programmu - ar šņukstēšanu, puņķiem un pār vaigiem notecējušu skropstu tušu, un es zinu, jūs neticēsiet, bet tam nebija nekāda sakara ar vīriešiem, nu, labi - bija - bet ne kaut kādā romantiskā veidā. Lieta tāda, ka viens konkrēts vīriešcilvēks ir mani novedis teju līdz nervu sabrukumam četrus mēnešus marinēdams remontu četrdesmit kvadrtātmetru lielā, nē, drīzāk būtu jāsaka - mazā - dzīvoklī.
Pēdējais piliens manā jau tā pilnajā tasītē bija būvgružu čupas viscaur dzīvoklim, par spīti tam, ka vakardienu es devu kā pēdējo-pēdējo dienu, lai pabeigtu visus remontdarbus, tajā skaitā izvāktu arī visas drazas. Klāt visam meistari ir piebeiguši arī manu jauno putekļusūcēju, aizķepinājuši dušas krānu ar krāsu un noķellējuši ar krāsu grīdu, nemaz nerunājot par tām lietām, ko viņi nav izdarījuši.
Tā nu es vakar paraudāju, piezvanīju, paraudāju un tad arī pakliedzu klausulē, noliku klausuli un atkal paraudāju. Situācija gan palika mazliet cerīgāka, kad palīgā ieradās ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) renton un atklāti runājto - izglāba manu dienu, palīdzēdams tikt vaļā no lielākās daļas būvgružu. |
|