Boulings
Izrādās, ka es visu laiku IT KĀ esmu nepareizi spēlējusi (tb. - nepareizi ievietojusi pirkstus).

Tomēr, kad mēģināju spēlēt it kā pareizi, rezultāta galīgi nebija: mana bumba ārkārtīgi iemīlēja abas malējās renītes. Atgriezos pie vecā, labā un visi nost, ar pirmo sitienu!

Un ko mēs tagad varam secināt?

Un vēl ir ārkārtīgi interesanti vērot cilvēkus spēles laikā. Secināju, ka vecie cilvēki vai pusmūža ļaudis nemāk izrādīt savas emocijas (kaut kas no senās, labās tēmas - mēs visi esam laimīgi un Padomju Savienība nav seksa). Aizčāpo, nogāž visus ar pirmo, bet no emotion (!), atgriežas un apsēžas. Tādas pašas emocijas arī brīdī, kad bumba slaidi iekrīt renītē un aizripo savā vientulībā.
Tajā pašā laikā jaunie sajūsmā lec, spiedz un sit plaukstas.

Un ko mēs te varam secināt?