man kaut kur galvaa ir liels lietus maakonis un lietus rod izeju pa aciim...
ak dievs, kaa emocijas var miities...

tik tikko bija prieks un lidijosh noskanjojums, pietika izlasiit paaris rindas un es sapratu, ka laikam esmu nekas.
tu nieciigais cilveek vari censties un dariit visu ar labaako nodomu, bet vienalga buus kaads shajaa pasaulee, kas maacees iedirst tavaa tiiri koptaja pukju dobiitee un sabradaat tur it visu ar paaris kustiibaam. un nafig to visu? citi taa pat nesaprot.