Atceros, ka pirms pāris gadiem man diktām sakārojās paklausīties labu džezu. Biju uzķērusi iekš TV kaut kādu koncertu un man diktām sakārojās paklausīties vairāk. Esmu slinka, vienmēr meklēju vieglākos ceļus. Atcerējos par māsīcu, kura tajā laikā studēja kaut ko saistībā ar džezu. Aizrakstīju meilu, lai pasaka galvenos un dižos, ko būtu vērts paklausīties un savus iecienītos mūziķus. Jā, sagribējās, lai salej visu kā mazam bērnam ar karotīti mutē. A vai tad slikti?
Atbildēja man viņa, ka grūti esot pateikt, jo džezs esot domāts īpaši izglītotiem cilvēkiem mūzikā. Tas esot jāsaprot. Nu un protams, ka man neko neieteica. Toreiz tas mani dikti sadusmoja. Nu padusmojos, padusmojos, bet tā arī neko nesameklēju. Aizmirsās. Nu tā gadās.

Ha, a Dave Weckl Band koncertiņu es iekš Saulkrastiņiem "sapratu"! Vai, kāds mani ir pa kluso izglītojis? Es takš pat mūzikasskolā neesmu gājusi! Bet man patikās! Un varen` patikās! Un patikšanās taču ir galvenais. Nu vismaz man.

Vispār ir varen` dirsīgs noskaņojums!

Nobeigumā pateicības:
TM par ieskaitīto atvaļinājuma naudu.
Lavijas Dzelzceļam par satiksmi.
Tiem diviem atpakaļceļā par atvizinašanu līdz Rīgai.
"Vārdosnesauksimkam" par uzaicinājumu, kompāniju, naktsmājām un karsto tēju!!! Hip, hip, urrā!