Nu un kas tad vakar notikās?
Ai, ai, ai - Sintijai bija dzimšanas diena. Ko tad mēs tur labu darījām?
Ahā, tātad:
- baigi neinteresanti ir ietrāpīties sabiedrībā, kuras viena pārstāve aizvakar ir bildināta un viņa gaida bērnu. 2 stundas runāt par bēbjiem, bildināšanām un topošajām kāzām ir varen neinteresanti... Man pietiktos ar pusstundu.
- Casablanca man vairs nepatīk. Nu vismaz piektdienās. Džezs nav piemērots piektdienai.
- Dabūju pilnu šķīvi ar kokteiļu ķiršiem, jo oficiantei pēc būšanas uz kalna trīcēja rokas un viņa manu šampīti lēja garām glāzei. (izmantoju radušos gadījumu un situāciju)
- Viss vienmēr beidzas Pulkvedī.
- Tagad man būs 20% alaide arī Olimpijas zupās. Un pirmdien tur būšot sapulce, jo es bosenei izpļurkšķējos, ka apkalpošana tur ir pamatīgi "pē" (izmantoju radušos situāciju Nr.2)
- Uzzināju Olimpijas darbinieku ziepju operas.
- Tagad man ir daudz zilumu. Izskatās varen neglīti.
- Ārzemnieks - simpatjaga nošokēja ar buču (daudzām) "Čau" vietā. Bet uz viesnīcām ēēs gāān nebraucu džekiņ!
- Vispār tie dumjie ārzemnieki mani ZB... Smuki jau viņi pēc velliem un tie britu/skotu akcentiņi...
- Pazaudēju vienu savu smuko auskariņu.