Tumsa
un ja bija kā bija
vairāk nav nekā
viņš viņu prom aizraidīja
lai sāp kad vairs nepārnāk

viņa meklēs līdz beigām
kur gan viss palicis
varbūt ziemā un salā
kāds to dziļi apracis

bet kad ēģiptē sniegs
kūst gar ādu kā piens
viņa brīnumam tic
kurš gan cits

un kad pazaudēts spīts
viņā pamostas rīts
un ja skaita līdz trīs
kļūsti brīvs