JRT
Vakar, godīgi sakot, mani burtiski aizvilka uz JRT izrādi Zilākalna Marta. Mani, kura uz teātri var iet kaut vai katru otro dienu. Bet šoreiz man jau bija intuīcija no paša sākuma, ka tā izrāde man nepatiks. un tā arī bija. Pēc A.Hermaņa Latviešu stāstiem, Latviešu mīlestības, Vectēva es biju sajūsmā 3 dienas, bet šis darbs bija so so līmenī. Aktieri atnāca, apsēdās strīpiņā un pie gara galda, izlika cukuru, ūdeni uc. uz galda un klāja vaļā mazus uzplaiksnījumus no Martas apmeklētāju atmiņām. Labi, ka vēl nenotika mētāšanās ar cukuru uc izdarības..  Kaut kā liekas, ka Hermanis savu stāstu stāstīšanu ir izsmēlis... un pienācis laiks domāt jaunu formātu kā pasniegt materiālu intersanti un saistoši.