sēžu uz čemodāna uz gaidu nakti.. gribas lai viss izdodas, lai atbraucot varu stāstīt ar pacilātības sajūtu un to dzirkstelīti acīs, kad gribas visiem, visiem pastāstīt kur biju un kā gāja. lepnums par izdošanos. atgriezties ar kaudzi atmiņām, spilgtiem iespaidiem un vēlmi atriezties tajās vietās. ir tikai dažas vietas pasaulē ko es patiešām vēlos redzēt savā dzīvē, viss pārējais ir stipri pakārtots. varbūt banāli, bet Alpi ir vienīgie kalni kur es vēlos nokļūt.. pārējie mani nesaista (laikam esmu pārāk iespaidojusies no Marijas Augustas Trapas "Mūzikas skaņām" :)