|
|
|
Novembris 9., 2016
11:42
Varbūt tāpēc, ka šovasar es biju liela un neveikla, kā arī mēnesi pavadīju tādā "kuru katru brīdi" režīmā, kas visnotaļ paralizēja ikdienu un vasaras baudīšanu pilniem malkiem, es nekādi nespēju samierināties, ka jau ir auksts. Ziemas ainava aiz loga liek man saraukt pieri un es nejūtos gatava pakot bērnus un paunāties pati. Pielīpu pie kamīna, dzeru saldu kapučino, bet vēl neķeru kaifu no tā.
|
Novembris 3., 2016
10:48
Aizvedu kaķi uz operāciju, lai no kaķenes mūsu melnās dāmas pārtaptu par ono. Neticami, cik ļoti kaķis mainījies mēneša laikā. Tagad kaķu būrītis, kas pirmo nedēļu bija viņas patveršanās un drošības vieta, tagad viņai uzdzen vieglu paniku. Sākumā kaķis tur ielīda un tikai tad kāds drīkstēja viņai vispār pieskarties, bet tagad viņa tur brēca kā aizkauta un plēsa restes.
Kaķis, no kura mani mēģināja patversmē atrunāt, jo nebūs piemērota bērniem, nekad nebūs mīlīga un vispār, tagad kā sunītis min uz papēžiem, staigājot pa māju, ķeras ap kāju kā koala lācītis, grauž vienu kaulu ar suni un mīļo bērnus.
|
Oktobris 31., 2016
09:03
Man ļoti patīk dzīvot pa mājām. Patīk, ka man no rītiem nekur nav jāskrien (lielos uz BD ved vīrs), Matilde mēdz ilgi gulēt un man ir rīta kafija savā nodabā pie kamīna ar murrājošu kaķi, kas mēģina apķerties ap kāju. Tam, kas par dienu, man liek sekot līdzi bērnu ikdienas grafiks ar visām nodarbībām, bet visādi citādi "pasaule ir tur ārā". Un to apliecināja vakardienas rīts. Vīrs bija butēs, mēs ar bērniem savā nodabā visu nedēļas nogali, tāpēc es lepni (pierunājusi jaunāko lēdiju gulēt šūpulī) biju izstiepusies pa gultu zvaigznītē. Vienā brīdī jūtu, ka man klusiņām gultā ielavās meita, piespiežas un priecīgi paziņo, ka ir rīts. Apskatu pulksteni telefonā - pusseptiņi svētdienā nav nekāds rīts! "Mīļumiņ, guli - ir vēl nakts." Desmit minūtes cilvēks pacietīgi klusu grozās, mēģina iekārtoties un aizmigt, līdz man pie auss atskan priecīgs: "Labrīt! Laiks celties!" A? "Saulīt, čuči! Ir ļoti agrs un brīvdiena - jāizguļas." Piecas minūtes Karlīna atkal mēģināja kaut kā nebūt iekārtoties, līdz piecēlās sēdus un pavisam uzspēlētā pacilātībā atkal man priecīgi sauca: "Labrīt!" Ap to laiku savā istabā (paldies Dievam!) pamodās arī dēls un devās lejā skatīties multenes, tāpēc Karlīna mani sabučoja un aizdevās savās darīšanās kopā ar brāli. Es vēl pasnaudu, brīnoties par šitik agru rītu, bet, kad piecēlos, izrādījās, ka ir pagriezts pulkstenis. Tā kā telefons pārregulējas automātiski, es to biju pavisam palaidusi garām. Un manā informācijas lokā nebija ienācis neviens atgādinājums par to, ka kaut kas tāds notiks.
Bet vispār gar logiem lēkā zīlītes. Mazās diedelnieces.
|
Oktobris 25., 2016
15:40
Pagaidām tas, kas man nenākas viegli - paspēt kaut kur laikā. Tā, lai neierastos pārāk ātri un arī nekavētu.
Piemēram, dēla dejošanas mēģinājumi. Iztaisīties no mājas ar jaunkundzes pabarošanu, pamperošanos, saģērbšanos (reizēm - pārģērbšanos), aizbraukt uz bērnudārzu, paņemt Karlīnu viņas grupiņā, ar abām dāmām uz Krišjāņa grupu otrā korpusā, ar visiem trijiem uz kultūras namu un to visu tā, lai precīzi 17:00 čalis stāvētu mēģinājuma tērpā pie zāles durvīm.
Kaut kur plānošanā mūžīgi sanāk kāda nobīde. Vai nu kāda no dāmām uztaisa drāmu, vai Krišjānis ir tieši iegrimis kādā super svarīgā projektā, no kura viņu nevar izvilkt, vai arī, gluži pretēji - esmu ieplānojusi laiku kādam liekam niķim, bet nekā tāda nav un mēs aizdodamies uz galapunktu par ātru, kas nozīmē, ka meitenēm apnīk tā brāļa gaidīšana pārāk ātri.
|
Oktobris 18., 2016
10:04 - Viens un divi - un jau divi
Trīsreiz nomirkšķinājām un Matildei jau divi mēneši. Neticami.
Sava otrā mēneša laikā Matilde no maza jaundzimuša kunkulīša pamazām pārvērtusies bēbītī, kuram interesē apkārt notiekošais, patīk aprunāties par dzīvi, smaidīt, koķetēt un daudz dzīvoties nomodā. Pāris dienu laikā no bēbīša, kurš to vien darīja, ā gulēja man rokās un pie krūts, viņa burtiski ieleca citā attīstības fāzē, kurā krūts vairs ir tikai ēšanai, bet savu "brīvo" laiku var pavadīt citādi.
Guļ viņa maz un tādus īsus miedziņus - pa 10-15 minūtēm. Labākajā gadījumā ir viens lielais miegs uz kādu stundu, bet arī ne vienmēr.
Tāpat kā māsai Matildei diez ko nepatīk gulēt kulbā. Laikam garlaicīgi. To stundu-pusotru, kas ir mūsu pārgājiens līdz bērnudārzam un tad gar kastaņiem, vingrošanas stieņiem un citiem apskates objektiem atpakaļ, reti, kad var izturēt. Parasti pa savu ielu jau joņojam ar brēcošu jaunkundzi ratos. Vēl ādi mēneši jāiztur, tad jau varēs pārcelties uz sporta ratiem, lai pētītu apārtni - tad būs labāk.
Arvien vairāk laika, ja vien jūtas labi, pavada savā nodabā - uz aktivitāšu paklājiņa, vērojot mantas, sēžot šūpuļkrēsliņā un lūkojoties apkārt vai pamostoties groziņā un padzīvojoties tāpat vien. Ja grib, smuki pagriežas uz sāniem. Arī savu dūrīti nu jau nomenedžē apsūkāšanai.
Patīk lietas, kas atārtojas - skaņas, masāžas kustības, jociņi. Viņu iepriecina, kad zina, kas tūliņ sekos.
Mazs nūdistiņš. Plikošanās, plunčāšanās un pamperu maiņa ir kā nomierināšanas metode.
Izkritušie mati galvvidū jau atauguši. Arī skropastas aug arvien garākas. Jā, un nagi aug mērkaķa ātrumā - spēj ti griezt.
Superīgs bēbītis. Pārbučots un pārmīļots. Reizēm neticu savām acīm, cik pacietīgi viņa ļauj māsai sevi no sirds mīļot. tas varētu būt sāpīgi.
|
Oktobris 7., 2016
15:56
Bija jau piemirsies, cik bezpalīdzīga brīžiem ir tā sajūta, kad slimo bēbītis, ar kuru nevar neko sarunāt, izrunāt, kurš nevar pasūdzēties un kuram nevari paskaidrot, kas notiek. Tāda bēdīga sajūta.
Visu nakti man rokās vai uz vēdera, mokoties ar vēdersāpēm, bet uz rīta pusi sakāpa temperatūra pāri 38. Nezinu - kāds rudens vīruselis piemeties, katru dienu uz BD čāpojot pēc lielajiem bērniem, vai cilvēka individuālā reakcija uz sāpēm. Mums vēl daudz kopā jāmācās. Lai cik labi viņu jūtu, ir skaidrs, ka ir lietas, kas vienkārši jāapgūst, vērojot viņu dažādās situācijās. Visi mani, bet katrs citāds.
|
Oktobris 5., 2016
15:54
Kopš varu sevi saukt par trīsbērnu mammu, visbiežākais jautājums, ko saņemu, skan: "Un kā tu tiec galā?" Man nudien nav ne jausmas, ko uz tādu jautājumu vajadzētu atbildēt. Parasti izlīdzos ar pretjautājumu: "Kādi ir varianti?"
|
Septembris 27., 2016
08:56
Vakar Krišjānim sanācis futbola incidents ar blakus grupas jaunekli, kā rezultātā mājās pārradies čalis ar pušumiem zem acs. Visa runāšanās par un ap notikušo (K, paldies Dievam, nav vainīgs pārmaiņas pēc) iedvesmoja arī Karlīnu atzīties:
- Es arī iesitu puikam.
- Kāpēc?!
- Nezinu. Viņš mani pagrūda, es iesitu.
- Vai Tev patīk, ja Tev sit??? Nepatīk!
- Man taču neviens nesit!!!
|
Septembris 5., 2016
15:19
Pirmais ļoti apzinātais un bezgala brīnišķīgais smaids šo dienu iesāka TIK ļoti skaisti!
|
Septembris 2., 2016
13:06
Matilde. Mans mazais, pasaulē skaistākais rokās lolojamais bēbītis. Viņa smaržo bezgala saldi un lēnām sāk smaidīt.
|
Augusts 25., 2016
18:51
Atvēru pāris interneta veikalus, jo jāsāk domāt par bērnu nopakošanu rudens cēlienam un bērnudārzam, bet aizvēru ciet. Nespēju tam vēl kārtīgi pievērsties. Vēl vasara galvā.
|
Augusts 22., 2016
15:24
Krišjānis: "Mammu, zini? Mazā māsiņa smaržo pēc cukura."
|
Augusts 16., 2016
22:22 - Olimpiskās spēles - par mieru pasaulē
Skatoties Sporta Studiju, kur intervija ar mūsu olimpieti - šāvēju, atcerējos Krišjāņa iebildumus, ka šaušanu jau viņš neskatīšoties. Negribot redzēt, kā šauj nost cilvēkus. Rādīju viņam videosižetu, kur var redzēt, kā tad notiek šaušanas sacensības, kā lido šķīvji, un ka dzīvos mērķus tur neizmanto.
|
Augusts 13., 2016
16:26
Divi mīlīgākie Karlīnas izteicieni ir "Kā vienmēr" un "Esmu ļoti aizņemta".
- Karlīna, kas tur atkal bardaku taisa?
- Mēs taisām bardaku. Kā vienmēr.
- Kas tur notiek?!?
- Blēņas. Kā vienmēr.
- Nāc sakārtot savas mantas!
- Nevaru - esmu ļoti aizņemta. Es guļu.
- Nāc ēst!
- Nevaru - esmu ļoti aizņemta. Es domāju labu domu.
- Jaunieši! Nāciet lejā!
- Nevaram! Esam ļoti aizņemti. Mēs spēlējamies. Kā vienmēr.
|
Augusts 3., 2016
14:57
Nepacietīgi gaidošajam brālim šodien pievienojās arī māsa, kad TV ekrānā ieraudzīja tikko dzimušu bēbīti.
- Mums arī tāds būs! Kad?
- Nezinu, mīļumiņ. Kad izdomās nākt pie mums, tad būs.
- Nāc ārā! (Viņa sauca manam vēderam un mēģināja "nocelt vāku, lai tiktu klāt māsai".) Mammu, es nevaru pacelt Tavu vēderu!!!
|
Augusts 1., 2016
10:20
Karlīna runā ļoti labi un skaidri (izņemot R burtus). Saliktoss teikumos, spēlējoties ar deminutīviem, sinonīmiem, fantazējot un reizēm jau mazliet piemelojot. Vienvārdsakot - zina, ka valoda ir instruments. :) Bet ir dažas lietas, ko viņa saka aplam. Jāpiefiksē, lai atcerētos.
Gampiņa - gaismiņa
Labu napetīti - labu apetīti
Palaidnīgais stiks - palielināmais stikls
Padiesss - paldies
Kupāte - krustmāte
|
Jūlijs 28., 2016
12:00
Iet The Police dziesmas klips, Krišjānis filozofē: "Oi, es tik vecas dziesmas nezinu. Un paskaties, cik viņiem vecas drēbes... Tā laikam vispār ir viena no pirmajām dziesmām."
|
09:28 - Slapjā baseina problēma
- Karlīna, skaties! Lietus!
- Nēēē! Baseins paliks slapjš! Baseins paliks slapjš!
|
Jūlijs 26., 2016
10:21
Vasarā taisīt pirmsdzemdību tēju kūri nav viegli. Gribas dzert tikai ūdeni un kādu krūzi kapučino laiskākā brīdī.
Bet es cenšos.
|
Jūlijs 25., 2016
13:43
Vakar izstaigājāmies pa Zoo, kur Karlīna atkal būra drāmas tētim ("Es esmu tēta meitiņa! Tēta metene!"). Ar mani viņa iet un nečīkst kilometru kilometriem, jo zina, ka nenesīšu, bet ar tēti... Ū-la-lā! Uzreiz tik kaprīza un nevarīga. Tā arī reiz pateica, ka tētis liels un stiprs. Skaidrs, ka tādam lieliskajam vīrietim mazā lēdija uz rokām vien jānēsā. :)
Toties vakarā, kad vīrs ar bērniem kāpa uz lāvas... Kā man patīk tie sakarsušie bērni, kas nāk no pirts ārā! Mati slapji, vaigi sarkani, acis laimē spīd. Dvieļos satinušies un absolūti skaisti savā bērnišķīgajā priekā.
Tā kā es šajā grūtniecībā īsti uz pirti neeju, jo neprasās, šķeit, ka Karlīna pēršanos uztver kā īpašu rituālu kopā ar tēti. Un tas ir tik skaisti! :)
|
|
|