Pilota memuāri.

Laiku pa laikam man noplīst,

Laiku pa laikam man noplīst,

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
kārojas brīvību un tad es no tiesas [joprojām] gribu [kaut ko] šitādu:





tādu,


vai vismaz tādu.


[Ar piebildi - 1000W un priekšējā rumbā, protams.]



[Patience, my dear friend. You're gonna have them all. And more.]
  • Nu, es tajā visā neko loģisku nesaskatu. Tas ir tikai veids, kā no maksātspējīga transportlīdzekļa īpašnieka (transports = pamatvajadzība) iegūt papildus naudu dažādās polisēs, nodokļos u.c. veidos, aizbildinoties ar "drošību".
    Loģiski būtu tad, ja jebkura veida papildus navaroti, līdzīgi kā veļļiem, būtu brīvprātīgi. Gribi - reģistrē. Gribi - apdrošini (tiesa gan, veļļus neviens īsti apdrošināt lāga neņemas). Tā, ka te sākas tā paradoksa robeža.
    • Tā apdrošināšana un reģistrācija ir domāta tāpēc, lai ceļu satiskmes negadījuma gadījumā varētu identificēt, kam tas mopēds pieder, un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana tāpēc, lai segtu izdevumus, ja tas āksts uz mopēda ir vainīgs.

      Tas ir pilnīgi loģiski un normāli, ka tansportlīdzekļi tiek reģistrēti un ka tiek apdrošināta to vadītāju atbildība.

      Gribēsim arī mož arī, lai ar auto varētu gāzt apkārt bez numuriem, apskates un octas? :) Lai šie priecājas, ka pagaidām tiem štuntiem nav TA jāiet.
      • Principā - jā. Uz to lēnām vajadzētu orientēties. Katrs pats par visu atbildīgs - nekādu obligāto tehnisko apskašu, apdrošināšanu, vienas dienas braukšanas atļauju un tamlīdzīgi.
        Un ja savāri sūdus, tad attiecīgi pēc pilnas programmas arī maksā. To sauc par personisko atbildību un veselo saprātu. 11 gadi / ~52 000km ar baiku praksē to ir pierādījuši beyond reason. Daru, kā gribu - nevienas avārijas.

        Citiem vārdiem sakot,

Powered by Sviesta Ciba