Fantātisms ir, kad ir noslēgts prāts. Kaut kas "nevar būt tāpēc, ka nevar" nevis tāpēc, ka uz to ved pierādījumi. Un es nerunāju par Dievu, es pats esmu atesists, ja skatās pēc šī vārda definīcijas.
Es nemēdzu argumentēt ar "nevar būt tāpēc, ka nevar" veida metodiku. Lietām, kurām es neticu, es neticu tādēļ, ka man nav racionāla, evidence-based (vai, konkrētos gadījumos, logic-based) iemesla tām ticēt.
vēl arī par fanātisku es sauktu vienpusīgumu. piemēram, debunkeru lapās tiek debunkēts kaut kāds zinātnieks (piemēram Nassim haramein) un tas tiek apskatiits totaali vienpusiigi: ko atrast taadu, kas diskrediteetu pilniigi visu vinja darbu? Ā neko nevar atrast, tad pasaka: daudzi meinstriim zinaatnieki vinjam nepiekriit. Ō baigais arguments. Tai pašā laikā daudzi citi piekrīt - par to tiek klusēts. utt.
Patiesību sakot, tas ir gan arguments. Ja kāda hipotēze ir klajā pretrunā ar lielāko daļu esošo zināšanu tad, kaut arī tas nav automātisks arguments par šīs hipotēzes nepatiesumu, tas tomēr ir ļoti pamatots iemesls šaubām un skepsei par šīs hipotēzes patiesumu.
Tas nav arguments, jo visi lielie zinātnieki kā Einšteins u.c. nebija meinstrīm zinātnieki. Tikai izejot ārpus meinstrīma, notiek zinātnes evolūcija. Vienmēr.
Abi, tas ir mēs abi, jo viņš izliekas nezinām ;) mindbound manā uztverē (ieskatā/aizspriedumos/iztēlē) ir tipisks "skolāra tornī" piemērs. Man ir stāstīts, ka viņš pats sevi nemaz nekopjot, nebarojot etc. jo visu nomoda laiku pavada savā laptopā, to viņa vietā darījusi meitene (kuras viņam vairs nav, cik sapratu)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
/L. Muehlhauser/