Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Я помню! Я горжусь”.
  • Šodien, redzot tos daudzos jauniešus ar jurģa lentēm un arī kādu mazu puisīti ar tādu pašu pie krekla piespraustu, man vairs nav ilūziju, ka kādreiz tas viss tingeltangelis ap to betona stabu beigsies, ap kuru reizi gadā salido sūdu mušas ar grabošām zobu protēzēm un ordeņiem un šķindina stakanus un atstāj aiz sevis atkritumu kalnus. Viņi te paliks un čemodānus nekrāmēs un ar pirmo ekspresi prom nedosies. Paliks un būs. Un mēs vēl kādu laiku katrā 9. maijā griezīsim zobus sabiedriskajā uz to melni-oranži svītroto skatoties.
    • Uz kurieni gan lai šie vecūkšņi dotos un, for that point, kādēļ?

      Kaitinoši? O, jā, viennozīmīgi. Jelkurš šāda veida pasākums ir kaitinošs, ieskaitot Plēšlāča dienas lāpu gājienus viegli un ne tik viegli "88" gaisotnē, LR proklamēšanas dienas cirku un pārējos naclocekļa pagarināšanas vingrinājumus.
      • koa?? wtf..
      • Ne jau vecie. Jaunie. Vizināties apkārt ar krievu karogiem auto saspraustiem, treniņtērps ar Russia, šodien arī tās lentes. It kā viņi saprastu, ko tas nozīmē.
        • Manuprāt, visveselīgākā attieksme, ko šajā sakarā var ieņemt, ir vai nu simprocentīga šādu momentu ignorēšana, vai distancēšanās un skats uz to visu no malas, kā uz lētu cirka izrādi.
          • Kā tas arī ir! Bet līdz pilnīgam pajāt es nolaisties arī netaisos, jo tomēr viņi tur perifērijā ir. Ne tikai pie tā staba un ne tikai 9. maijā.
          • lLaikam visvelnišķīgākā attieksme, ko šajā gadījumā ieņemt, ir: pārējā laikā viņi vismaz maksā nodokļus.
      • Toreiz tas nebija cirks. Cirks tas ir tagad, kad joprojām skaitam gadus kopš neatkarības atjaunošanas, lai gan to zaudējām 2004.g. 1. maijā.
    • Pērkoņkrustieši toreiz no-FAIL-oja, bet, pat ja viņiem būtu izdevies, tagad mums vienkārši nebūtu TĀ betona staba. Ordeņus grabinātu citur, lai gan patiesībā (un lai Dies' man piedod par šo pseidoanonīmo interneta rejamkomentāru) šiem laiks būtu grabināt saviem pēdējā ceļojuma čemodāniem. Parasti tie tādi lielāki, garāki un no koka.

      Ok. Veterāni lai paliek vēsturei. Bet ko jaunatnei māca skolās? Jebšu, taisni otrādi - ko nemāca?!
      • Nu tieši tā. Piemēram, viens mans krievvalodīgais paziņa "vīriešu dienā" esot prasījis savai meitai, vai viņa maz saprot, kādā valstī dzīvo, ja apsveic džekus tajā 27. februārī un cik muļķīgi tas ir.
      • Tieši tā - ko nemāca?! Ar interesi pasēdētu kādā vēstures stundā, ko māca Irina KautKāda. Esmu par 90 % pārliecināta, ka attiecīgajā tēmā nevienā stundā neizskanētu vārds "okupācija".
        • _ļa! Es būtu pat ar mieru PIEMAKSĀT (!!) lai varētu pasēdēt Irinas Jerofejevas (or whatever) pasniegtajā Latvijas vēstures stundā un paskatīties/paklausīties, kāda tad viņai tā vēsture izskatās..
  • Šodien skatījos uz tiem cilvēkiem ar Georga lentēm pie krūtīm un jutu, kā man kaklā kāpj nicinājums un baigs naida kamols. Bail pat no sevis kļuva.
Powered by Sviesta Ciba