Tu sēdi uz ielas ar pastieptu plaukstu, es braucu garām. Kāpēc? Jo es nezinu, vai varu tev palīdzēt. Vai tas, ko tev vajag, ir maizes kukulis vai šņabja pudele. Tāda ir lielpilsētas pārapdzīvotības skarbā realitāte.
that's not the point. es nezinu tā cilvēka, kas nokļuvis nelaimē (vai, šķietami, izliekas nokļuvis nelaimē), stāstu. es nezinu, kas viņš ir, kā nonācis tur, kur ir un kas viņam patiešām vajadzīgs. Tās pārdomas vispār radās tāpēc, ka viņvakar ceļā uz darbu pēkšņi maršrutā bija tik ārkārtīgi daudz lūdzēju, kas jau sāka izskatīties aizdomīgi.
Jā, es zinu, ir populārs viedoklis, ka maize vai autobusa biļete ir "labi", bet šnaba pudele - ir "slikti". Ja gribi palīdzēt, palīdzi, un neprasi, kāpēc. Ja negribi, nepalīdzi. Kāpēc izvirzīt nosacījumus?? Tas, kas Tev ir "labs", kādam citam ir pilnīgi vienaldzīgs. (par to labā un sliktā nosacītību savos gados esmu vairāk nekā tikusi pāriecināta) Ja kāds pienāks klāt, un tā arī paprasīs - iedod, lūdzu pudelei, vai heroīnam, tas būs lielāks šoks. Tas cilvēks to zina, viņš vispār, iespējams, kautrējas un ir sava veida izmisumā, bet viņam vajag - viņam tas ir labs un vajadzīgs mērķis. Bet viņš tēlo, izliekas, jo zina, ka citiem tā neliksies, un iespēja kaut ko dabūt - vispār līdzināsies nullei. Tā sabiedrība, izvirzot nosacījumus par to, kas ir labi, un kas ir slikti, dažus tās lockļus piespiež grēkot (izlikties), un pati par to sašūt. :)))
No-no-no. Tu visu absolutizē. Tas ir tāpat, kā teikt, ka alkohola industrija ir laba, jo valstij tiek nodokļi, vai ka heroīns nemaz nav tik slikts, jo nauda taču apgrozās.. Bet tas nozīmē neredzēt visu bildi - izdevumus veselības jomā, izpostītas dzīves, ģimenes (es esmu to visu redzējis pietiekamā daudzumā, lai uzdrošinātos teikt, ka 'labais' un 'sliktais' eksistē gan) Bet ok, ja Tev tā nepatīk, varam nelietot šos vārdus un to vietā likt "progresējošs/degradējošs ceļš" vai vēl simt un vienu variantu, kas ir visam tam apakšā. Jā, dzērājam pohās vajag salāpīties, labi to saprotu. Tiktāl viss ir skaidrs. Bet tas, kas NAV SKAIDRS, ir - KUR mēs kā SABIEDRĪBA ejam, kur gribam nokļūt un vai vispār gribam kaut kur nokļūt.
No otras puses, kamēr domā, ka esi šeit vienu vienīgu reizi, tikmēr jau viss P-hj. Un laikam vēl pārāk daudzi nav tikuši pāri šim paradoksam. But the game is bigger. WAAAY BIGGER.
Tas tomēr ir diezgan ļoti steriotipiski - alkohols/narkotikas-> degradācija -> elle.
Cilvēks ir daudz saržgītāks, un, ja tic dzīvei pēc nāves, vai jebkam, tad, tēlaini izsakoties, vēl nevar zināt, kuru Pēteris pirmo ielaidīs paradīzē. Neizvēlies citu vietā, tā ir tā pati tiesāšana. Dot dāvanu un izvirzīt tai nosacījumus ir tāpat kā darīt labu darbu, un visu laiku domāt, ka par to pienākas balva - brīnumnūjiņa. Bet brīnumnūjiņu dabūs tas, kas labu darbu izdarīs vienkārši tapat, no sirds. :))
A sabiedrība... Sabiedrība kā tāda vienmēr ir vaimanājusi par to, ka ir slikta, un ka pasaules gals ir klāt, vismaz kopš tiem laikiem, kad sāka kaut ko pierakstīt - točna. :)) Cilvēks bez sabiedrības nevar, un tajā paša laikā pukojas par to, kurā dzīvo. :)) Paradoksāli, bet tā ir. :))
Stereotipiski - jā, lai būtu. Bet empīriskie novērojumi parāda tieši tādu ainu. Un, ja 9 variantos no 10 izpildās šis 'elles scenārijs', tad man nav nekādu citu variantu, kā vien pieņemt to par defaulto teoriju. Diemžēl. :P
So, basically, here are the rules:
Mērķis ir progress. Attīstība. Pilnveidošanās. + šoreiz nav daudz laika, ja gribam lai sabiedrība un civilizācija izdzīvo, nedegradējoties līdz mežoņu līmenim. Līdz ar to man nav laika gaidīt, kamēr kāds sabiedrības loceklis, kas 50 gadus dzēris/ubagojis/slepkavojis/zadzis/laupījis, sapratīs, ka laikam vairs tā dzīvot nevar. Simply, mēs neesam civilizācijas rītausmā, we don't have that much time to f*ck around..
Kad tiek piedāvāta palīdzība, tā tiek piedāvāta konkrētā formā. Palīdzība, kas nepalīdz (ļauj turpināt to pašu pusamorālo, puskriminālo dzīvi), pat ja 'sniegta no sirds', nav nekāda palīdzība. Tā ir inde.
Ja ar mani uzsāk sarunu man nereti patīk parunāties. :) Nu tā vienkārši.
Bet vsp Liepājā ir sieviete, kas iet cilvēkiem klāt uz ielas un prasa, lai viņai nopērk maizi vai ko tml. Manam profesionālajam kretīnismam tika savāktas šādas tādas interesantas atziņas, bet vispār... nu bāc!
es arī labprāt parunātos. but, again. ir bijuši gadījumi, kad cilvēks, šķiet, dvēseli pārdos (Siemens A35 ejošā kārtībā bija ar mieru par Ls0.35 pārdot), vienlaikus apgalvojot, ka ir no viņas LV malas un netiek mājās - pietrūkst monētiņu. Bet, dabūjis trūkstošo un uz mirklīti pazudis no redzesloka, vēlāk atkal klenderēja turpat tādā pašā manierē, jo ne jau 'biļete mājup' bija tas, kam viņš krāja. Mazliet abidno.
Vēl viens iemesls nekad, nekad, NEKAD nedzert un nodedzināt visu alko ražotāju spirta brūžus. Tāda ir viņu biznesa ēnas puse.
Es naudu dodu tikai, ja liekas ka ir tā vērts. Biļetes es parasti solu nopirkt viņu vietā. :D (And that's more fun!)
Nedaudz pārspīlēti, bet ja ejam galējībās - vai nu līdz klinķim vai nedzert vispār - protams labāk ir nedzert vispār. Taču tās tomēr IR galējības. Bet, jā... ja es dzeru trīsreiz pa gadu... tad tas ir normāli. :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja kāds pienāks klāt, un tā arī paprasīs - iedod, lūdzu pudelei, vai heroīnam, tas būs lielāks šoks. Tas cilvēks to zina, viņš vispār, iespējams, kautrējas un ir sava veida izmisumā, bet viņam vajag - viņam tas ir labs un vajadzīgs mērķis. Bet viņš tēlo, izliekas, jo zina, ka citiem tā neliksies, un iespēja kaut ko dabūt - vispār līdzināsies nullei.
Tā sabiedrība, izvirzot nosacījumus par to, kas ir labi, un kas ir slikti, dažus tās lockļus piespiež grēkot (izlikties), un pati par to sašūt. :)))
īsumīsa replika.
No otras puses, kamēr domā, ka esi šeit vienu vienīgu reizi, tikmēr jau viss P-hj. Un laikam vēl pārāk daudzi nav tikuši pāri šim paradoksam. But the game is bigger. WAAAY BIGGER.
Re: īsumīsa replika.
Cilvēks ir daudz saržgītāks, un, ja tic dzīvei pēc nāves, vai jebkam, tad, tēlaini izsakoties, vēl nevar zināt, kuru Pēteris pirmo ielaidīs paradīzē. Neizvēlies citu vietā, tā ir tā pati tiesāšana.
Dot dāvanu un izvirzīt tai nosacījumus ir tāpat kā darīt labu darbu, un visu laiku domāt, ka par to pienākas balva - brīnumnūjiņa. Bet brīnumnūjiņu dabūs tas, kas labu darbu izdarīs vienkārši tapat, no sirds. :))
A sabiedrība... Sabiedrība kā tāda vienmēr ir vaimanājusi par to, ka ir slikta, un ka pasaules gals ir klāt, vismaz kopš tiem laikiem, kad sāka kaut ko pierakstīt - točna. :)) Cilvēks bez sabiedrības nevar, un tajā paša laikā pukojas par to, kurā dzīvo. :)) Paradoksāli, bet tā ir. :))
Re: īsumīsa replika.
So, basically, here are the rules:
Mērķis ir progress. Attīstība. Pilnveidošanās. + šoreiz nav daudz laika, ja gribam lai sabiedrība un civilizācija izdzīvo, nedegradējoties līdz mežoņu līmenim. Līdz ar to man nav laika gaidīt, kamēr kāds sabiedrības loceklis, kas 50 gadus dzēris/ubagojis/slepkavojis/zadzis/laupīj
Kad tiek piedāvāta palīdzība, tā tiek piedāvāta konkrētā formā. Palīdzība, kas nepalīdz (ļauj turpināt to pašu pusamorālo, puskriminālo dzīvi), pat ja 'sniegta no sirds', nav nekāda palīdzība. Tā ir inde.
Bet vsp Liepājā ir sieviete, kas iet cilvēkiem klāt uz ielas un prasa, lai viņai nopērk maizi vai ko tml. Manam profesionālajam kretīnismam tika savāktas šādas tādas interesantas atziņas, bet vispār... nu bāc!
Vēl viens iemesls nekad, nekad, NEKAD nedzert un nodedzināt visu alko ražotāju spirta brūžus. Tāda ir viņu biznesa ēnas puse.
Nedaudz pārspīlēti, bet ja ejam galējībās - vai nu līdz klinķim vai nedzert vispār - protams labāk ir nedzert vispār. Taču tās tomēr IR galējības. Bet, jā... ja es dzeru trīsreiz pa gadu... tad tas ir normāli. :)