Tu sēdi uz ielas ar pastieptu plaukstu, es braucu garām. Kāpēc? Jo es nezinu, vai varu tev palīdzēt. Vai tas, ko tev vajag, ir maizes kukulis vai šņabja pudele. Tāda ir lielpilsētas pārapdzīvotības skarbā realitāte.
Tas tomēr ir diezgan ļoti steriotipiski - alkohols/narkotikas-> degradācija -> elle.
Cilvēks ir daudz saržgītāks, un, ja tic dzīvei pēc nāves, vai jebkam, tad, tēlaini izsakoties, vēl nevar zināt, kuru Pēteris pirmo ielaidīs paradīzē. Neizvēlies citu vietā, tā ir tā pati tiesāšana. Dot dāvanu un izvirzīt tai nosacījumus ir tāpat kā darīt labu darbu, un visu laiku domāt, ka par to pienākas balva - brīnumnūjiņa. Bet brīnumnūjiņu dabūs tas, kas labu darbu izdarīs vienkārši tapat, no sirds. :))
A sabiedrība... Sabiedrība kā tāda vienmēr ir vaimanājusi par to, ka ir slikta, un ka pasaules gals ir klāt, vismaz kopš tiem laikiem, kad sāka kaut ko pierakstīt - točna. :)) Cilvēks bez sabiedrības nevar, un tajā paša laikā pukojas par to, kurā dzīvo. :)) Paradoksāli, bet tā ir. :))
Stereotipiski - jā, lai būtu. Bet empīriskie novērojumi parāda tieši tādu ainu. Un, ja 9 variantos no 10 izpildās šis 'elles scenārijs', tad man nav nekādu citu variantu, kā vien pieņemt to par defaulto teoriju. Diemžēl. :P
So, basically, here are the rules:
Mērķis ir progress. Attīstība. Pilnveidošanās. + šoreiz nav daudz laika, ja gribam lai sabiedrība un civilizācija izdzīvo, nedegradējoties līdz mežoņu līmenim. Līdz ar to man nav laika gaidīt, kamēr kāds sabiedrības loceklis, kas 50 gadus dzēris/ubagojis/slepkavojis/zadzis/laupījis, sapratīs, ka laikam vairs tā dzīvot nevar. Simply, mēs neesam civilizācijas rītausmā, we don't have that much time to f*ck around..
Kad tiek piedāvāta palīdzība, tā tiek piedāvāta konkrētā formā. Palīdzība, kas nepalīdz (ļauj turpināt to pašu pusamorālo, puskriminālo dzīvi), pat ja 'sniegta no sirds', nav nekāda palīdzība. Tā ir inde.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Re: īsumīsa replika.
Cilvēks ir daudz saržgītāks, un, ja tic dzīvei pēc nāves, vai jebkam, tad, tēlaini izsakoties, vēl nevar zināt, kuru Pēteris pirmo ielaidīs paradīzē. Neizvēlies citu vietā, tā ir tā pati tiesāšana.
Dot dāvanu un izvirzīt tai nosacījumus ir tāpat kā darīt labu darbu, un visu laiku domāt, ka par to pienākas balva - brīnumnūjiņa. Bet brīnumnūjiņu dabūs tas, kas labu darbu izdarīs vienkārši tapat, no sirds. :))
A sabiedrība... Sabiedrība kā tāda vienmēr ir vaimanājusi par to, ka ir slikta, un ka pasaules gals ir klāt, vismaz kopš tiem laikiem, kad sāka kaut ko pierakstīt - točna. :)) Cilvēks bez sabiedrības nevar, un tajā paša laikā pukojas par to, kurā dzīvo. :)) Paradoksāli, bet tā ir. :))
Re: īsumīsa replika.
So, basically, here are the rules:
Mērķis ir progress. Attīstība. Pilnveidošanās. + šoreiz nav daudz laika, ja gribam lai sabiedrība un civilizācija izdzīvo, nedegradējoties līdz mežoņu līmenim. Līdz ar to man nav laika gaidīt, kamēr kāds sabiedrības loceklis, kas 50 gadus dzēris/ubagojis/slepkavojis/zadzis/laupīj
Kad tiek piedāvāta palīdzība, tā tiek piedāvāta konkrētā formā. Palīdzība, kas nepalīdz (ļauj turpināt to pašu pusamorālo, puskriminālo dzīvi), pat ja 'sniegta no sirds', nav nekāda palīdzība. Tā ir inde.