![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Līdz ar mani tramvaja pieturā iekāpj arī bariņš jauniešu. No RVT, acīmredzot. Sēžot gabaliņu tālāk, ar vienu aci sanāk noskatīties viņu uzvedību un tas neizbēgami liek smaidīt, atceroties laikus, kad paši tā uzvedāmies: Viens, mazliet bravūrīgāks dīdās, dīdās, kamēr kādam tālāk sēdošam puisim (kurš šķietami ieracies mobilajā telefonā) norauj melno, adīto cepuri. Žigli tā pazūd starp bariņa biedriem, paslēpjoties kāda kabatā. Taču jau pēc mirklīša čalītis cepuri atdod, demonstratīvi uzstīvējot tās īpašniekam to galvā. Jākāpj ārā, acīmredzot. Nav laika ākstīties. Atvadām dod roku sveicienam, bet 'apbižotais' šamo draudzīgi pasūta 3 mājas tālāk, otrs turpat sēdošais ar veiklām un visnotaļ stilīgām kustībām izvairās no rokasspiediena, tomēr beigās atsveicinās. Agresijas viņu starpā īsti nav.
Bars izkāpj, viņu vietā iesēžas citi. 2 čaļi, kas nupat kā iekāpuši, brīdi sarunājas un tad viens izvelk Ilustrēto Zinātni. Tā kā es jau kādu brīdi diezgan skeptiski skatos uz šo žurnālu, tad nolemju pievērst uzmanību tam, kas tad tur rakstīts.
"Kas ir smagāks - muskuļi vai tauki?", "Vai aiz vēja ģeneratoriem nav vēja?". Sadaļa 'Jautā mums'. Tas aizšķiļ dusmu dzirksteli. Zinātne mūsdienās ir tāds pats bizness, kā citi. Pērkams un bezjēdzīgs. KĀDĀ fakinā veidā TAS vai aiz vēja ģeneratoriem ir vējš vai nav, maina vai uzlabo mūsu dzīvi? Kāda _rsā starpība, vai tauki ir smagāki par muskuļiem. Vēl šobaltdien atceros nulles vērtībā esošo rakstu par sniegpārsliņu kristālu formas veidošanos. Mēs KONSTANTI NERISINAM reālas problēmas, bet gan tikai maļamies apkārt. Labākie par to pat saņiem IG Nobel balvas.
Bars izkāpj, viņu vietā iesēžas citi. 2 čaļi, kas nupat kā iekāpuši, brīdi sarunājas un tad viens izvelk Ilustrēto Zinātni. Tā kā es jau kādu brīdi diezgan skeptiski skatos uz šo žurnālu, tad nolemju pievērst uzmanību tam, kas tad tur rakstīts.
"Kas ir smagāks - muskuļi vai tauki?", "Vai aiz vēja ģeneratoriem nav vēja?". Sadaļa 'Jautā mums'. Tas aizšķiļ dusmu dzirksteli. Zinātne mūsdienās ir tāds pats bizness, kā citi. Pērkams un bezjēdzīgs. KĀDĀ fakinā veidā TAS vai aiz vēja ģeneratoriem ir vējš vai nav, maina vai uzlabo mūsu dzīvi? Kāda _rsā starpība, vai tauki ir smagāki par muskuļiem. Vēl šobaltdien atceros nulles vērtībā esošo rakstu par sniegpārsliņu kristālu formas veidošanos. Mēs KONSTANTI NERISINAM reālas problēmas, bet gan tikai maļamies apkārt. Labākie par to pat saņiem IG Nobel balvas.
2) Tas, kas notiek ar vēju aiz vēja ģeneratora ir svarīgi, lai zinātu, kā maksimāli mazā zemes gabalā sabāzt maksimāli daudzus vēja ģeneratorus, nezaudējot to efektivitāti.
3) Ir gandrīz neiespējami pirms pētījuma veikšanas noteikt, cik šis pētījums ir svarīgs, jo nevar zināt, kāds būs pētījuma rezultāts. Pirms Darvins devās savā ceļojumā, viņš nezināja, ka izgudros evolūcijas teoriju.
4) Arī pēc pētījuma rezultātu apkopošanas ir grūti izvērtēt pētījuma svarīgumu, jo neviens vēl nezina, ko kāds cits var ar šā pētījuma rezutātiem iesākt, ja tos sakombinē kopā ar zināšanām no citām nozarēm.
5) Ilustrētās Zinātnes mērķis ir pelnīt kāpostu izklaidējot un izglītojot lasītājus - ja tev šie raksti nešķiet interesanti, tad tu vienkārši neesi mērķauditorija - atrisināt reālas problēmas un uzlabot savu dzīvi piedāvā, piemēram, "Dari pats" vai "Mājas & Dārzs".
2)Jautājums bija par vēja neesamību aiz vēja ģeneratora un, tā kā tās uzpariktes (šajā gadījumā - horizontālās ass ģeneratori) ir salīdzinoši ļoti neefektīvas (30%), tad, protams, aiz vēja ģeneratora ir vējš.
3)Problēmu mums ir gana. Kaut vai ekonomikas modelis, kurš pastāvīgi rada krīzes un bumus, kas, ja papēta to vēstures kontekstā, kļūst aizvien lielāki un masīvāki, attīstoties globālajai ekonomikai. Nekur zinātniskā līmenī nenotiek pētījumi, kā tikt vaļā no šādas nepilnīgas sistēmas. Turpretī, ja kāds mēģinātu pārdot kādu iekārtu, kas, piemēram, nedēļu darbojas, tad nedēļu nedarbojas un tad atkal darbojas, tad tiktu pasūtīts, maigi izsakoties, 3 mājas tālāk.
4)Daļēji piekrītu.
5)Nesen iepirku čupu ar 'Dari pats', drīz iepirkšu visu 2008to gadu. Tā sanāk krietni lētāk. :P
2) Es jau necepos par to, vai ir vai nav vējš aiz vēja ģeneratora, bet par to, ka tu apgalvo, ka šīs zināšanas nevienam neuzlabo dzīvi, kaut vēja ģeneratoru īpašnieki reāli vārās no tā, ka zina, tieši cik metrus pēc vēja ģeneratora vēja ātrums atkal ir sasniedzis sākotnējo ātrumu.
3) Man gan šķiet, ka ekonomiskās iekārtas pēta pilnīgi visi cilvēki, gan zinātnieki gan nezinātnieki, mani un tevi ieskaitot. Ir n-tās teorijas, kas māca, kā cīnīties ar ekonomikas cikliskumu. Krutu rezultātu nav tāpēc, ka:
a) pat ja eksistē kruta un darbotiesspējīga ekonomiskā teorija, pietrūkt tālredzīgu politiķu, kas to spētu īstenot dzīvē;
b) vienīgais drošais veids, kā pārbaudīt ekonomiskās teorijas darbotiesspēju, ir tās pārbaudīšana praksē - ja teorija izrādās tizla, tad ir baigie sūdi baigi daudz cilvēkiem;
b) problēma ir nenormāli sarežģīta, dahera sarežģītāka, nekā laikapstākļu prognozēšana, jo, lai prognozētu ekonomiku, ir jāspēj prognozēt cilvēku uzvedība.
2)Protams. Ir jau Tev arī taisnība. Vienīgi žurnāliņā konkrētais jautājums bija par to, vai vispār ir vējš aiz ģeneratora, un tas apskatīts no tāda skatu punkta, ka kāds droši vien aizdomājies, ka tā kā vēja ģenerators pārvērš mehānisko enerģiju elektriskajā, tad vai aiz tā propellera paliek vēl vējš pāri vai iestājas bezvējš. Un man tas jautājums vienkārši šķiet muļķīgs.
3)Tas ekonomikas piemērs ir tikai tā - aktuālā tēma. :) Lai ilustrētu, cik mums ļoti ir vajadzīga nopietna pieeja nopietnām problēmām. 100 gadus mēs izmantojam Ņūtona mehāniku, lai lidotu pa gaisu. Neefektīvi, bīstami un dārgi. 100 gadus mēs izmantojam fosilo kurināmo gan transportā, gad enerģētikā, vienlaikus kurinot nebeidzamu inflācijas spirāli. Vismaz pārdesmit gadus šķietami nebeidzami meklējam zāles pret HIV/AIDS. Cīnāmies pret narkotiku izplatību, neanalizējot cēloņus. Reāli lauks zinātniskai pieejai šo problēmu risināšanā ir teju bezgalīgs. Tiesa, cēloņi, kas veicina šo nebeidzamo cīņu, protams, ir pilnīgi citi.