Pilota memuāri.

Šobrīd radarā...

almighty_j

5. Februāris 2011

žoklis laistās visās varavīksnes krāsās.

Add to Memories Tell A Friend
Pirms es ķeros pie K. j-kunga tikko pirktā jaunā lietotā Acer laptopa pārinstalēšanas un savešanas kārtībā (kas neizbēgami nozīmē kūku...), varbūt tomēr atkāpsimies mazliet no tēmas.

Vilcieni patiesībā ir dikti interesanta padarīšana. Ne tikai kā transports, bet vispār. Kā vide.

Esmu tik tikko ērti iekārtojies viņā galā, kad pa otrām durvīm ieveļas kompānija manāmi jautrā prātā. Nu, skaidrs. Vakar laikam bij' piektdiena.. ;) :) Pēc brīža pārējie nez kur pazūd, paliek tikai čalis ar aliņu un divas meitenes. Acīmredzami, viņi nav diez cik pazīstami. Kaut kā uzzinājis, ka abas spēlē volejbolu un ir ceļā uz mačiem, viņš pamanās uzturēt sarunu par un ap šo vienu tēmu faktiski visa ceļa garumā (nešaubīgi. lai gan es izkāpu ātrāk par viņiem). Principā, ja nebūtu aliņa, varētu likt +1 par māku iepazīties un/vai uzturēt sarunu.

/Music: rīta junda.

1. Februāris 2011

Divas citas lietas gan izstāstīšu.

Add to Memories Tell A Friend
Turpbraucot neatlika nekas cits, kā izmantot autobusu. Citādi laiki nesakristu. ...Nu, neko. Stāvu, gaidu pieturā. Te pēkšņi, ap to laiku, kad būtu jābūt busam, pieturā pagriezienu parāda un piestāj parasts, nemarķēts VW Caravelle. Šoferis smaidīgs izkāpj ārā - busiņā vēl 4 vietas esot. Brīdi nominstinos, tad prasu - un kā ar tām naudiņām? A šis tāds smaidīgs attrauc: 1Ls.
Tad redz, kā tie 'nelegālie pārvadātāji' strādā. Bet, ja godīgi, lai strādā. Mums taču ir brīvais tirgus, vai ne? Uzvar konkurētspējīgākais..

Otra - jau gaidot, uz žurnālu galdiņa paķeru kaut kādu CQ vai GQ.. Īsāk sakot, kaut kādu FHM līdzīgu Krievijā iznākošu žurnālu. Šķirstu. ..bullshit.. bullshit.. bullshit... Nonāku līdz intervijai ar vienu no, ja godīgi, man simpatizējošākajiem Krievijas opozīcijas (cik nu tur tādai vispār eksistē) pārstāvjiem, Borisu Ņemcevu. Lūk, ģeniālais fragments, no atmiņas pārtulkots latviski: Stāsts par kāpšanu kalnos. Elbrusā, štoļi. 5600m augstumā atmosfēras spiediens vairs nav 760mm Hg, bet gan tikai apmēram 400mm Hg. Kā tas atsaucas uz cilvēka organismu, laikam nav daudz jāprāto - ja atmosfēras spiediens pazeminās un tajā ir krietni mazāk skābekļa, sākas tā saucamā 'kalnu slimība' un tā kāpšanu kalnos padara par tīro elli. Un parasti, lai ar to cīnītos, iesaka vitamīnus, aminoskābes un.... VIAGRU.
[Now comes the Epic part]
Ņemcova vārdiem: Bet nelolojiet ilūzijas. Tas nav tā, kā jūs domājat! Tādā augstumā visi veči ir impotenti un, godīgi sakot, jautājums par to, kāpēc ir radītas sievietes, paliek neatbildēts. Toties zilā tabletīte lieliski palīdz smadzeņu un citu svarīgu orgānu apasiņošanā...

15. Aprīlis 2009

false institution.

Add to Memories Tell A Friend
Bankas... kas var būt vēl derdzīgāks par to uzstīvēto, korporatīvo stiliņu, mākslīgajiem smaidiem, sterilo attieksmi un vidi, kurā pat puķes nokalst. Šoreiz Swedbank izpildījumā. Pietiek tikai noiet garām un gribot negribot redzēt, kā pilsoņi stāv rindās, saņēmuši katrs savu kārtas numuriņu, kamēr viņus apkalpo daži vaska lellēm līdzīgi puiši un meitenes.

Brrr.

/me turas pa gabalu no bankām.

16. Februāris 2009

sadzīves ainiņas

Add to Memories Tell A Friend
Līdz ar mani tramvaja pieturā iekāpj arī bariņš jauniešu. No RVT, acīmredzot. Sēžot gabaliņu tālāk, ar vienu aci sanāk noskatīties viņu uzvedību un tas neizbēgami liek smaidīt, atceroties laikus, kad paši tā uzvedāmies: Viens, mazliet bravūrīgāks dīdās, dīdās, kamēr kādam tālāk sēdošam puisim (kurš šķietami ieracies mobilajā telefonā) norauj melno, adīto cepuri. Žigli tā pazūd starp bariņa biedriem, paslēpjoties kāda kabatā. Taču jau pēc mirklīša čalītis cepuri atdod, demonstratīvi uzstīvējot tās īpašniekam to galvā. Jākāpj ārā, acīmredzot. Nav laika ākstīties. Atvadām dod roku sveicienam, bet 'apbižotais' šamo draudzīgi pasūta 3 mājas tālāk, otrs turpat sēdošais ar veiklām un visnotaļ stilīgām kustībām izvairās no rokasspiediena, tomēr beigās atsveicinās. Agresijas viņu starpā īsti nav.
Bars izkāpj, viņu vietā iesēžas citi. 2 čaļi, kas nupat kā iekāpuši, brīdi sarunājas un tad viens izvelk Ilustrēto Zinātni. Tā kā es jau kādu brīdi diezgan skeptiski skatos uz šo žurnālu, tad nolemju pievērst uzmanību tam, kas tad tur rakstīts.
"Kas ir smagāks - muskuļi vai tauki?", "Vai aiz vēja ģeneratoriem nav vēja?". Sadaļa 'Jautā mums'. Tas aizšķiļ dusmu dzirksteli. Zinātne mūsdienās ir tāds pats bizness, kā citi. Pērkams un bezjēdzīgs. KĀDĀ fakinā veidā TAS vai aiz vēja ģeneratoriem ir vējš vai nav, maina vai uzlabo mūsu dzīvi? Kāda _rsā starpība, vai tauki ir smagāki par muskuļiem. Vēl šobaltdien atceros nulles vērtībā esošo rakstu par sniegpārsliņu kristālu formas veidošanos. Mēs KONSTANTI NERISINAM reālas problēmas, bet gan tikai maļamies apkārt. Labākie par to pat saņiem IG Nobel balvas.
Powered by Sviesta Ciba