![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
1)Hehehe.. :D Protams, brīvajā laikā jebkurš zinātnieks par saviem personīgajiem līdzekļiem var pētīt da jebko. Vienīgi varētu būt problēmas, ja kāds sagribētu patstāvīgi atkārtot Lielā Hadronu paātrinātājā plānotos eksperimentus. Droši vien būtu jāņem hipotekārais kredīts. The point being - lai patstāvīgi veiktu sarežģītus eskperimentus, nepieciešamais laboratoriju aprīkojums ir ellīgi dārgs. Un reti kurš zinātnieks reizē spēj būt arī uzņēmējs un domāt par to, kā nopelnīt naudu. Pat osciloskops, ko es esmu iekārojis, maksā 600Ls+..
2)Protams. Ir jau Tev arī taisnība. Vienīgi žurnāliņā konkrētais jautājums bija par to, vai vispār ir vējš aiz ģeneratora, un tas apskatīts no tāda skatu punkta, ka kāds droši vien aizdomājies, ka tā kā vēja ģenerators pārvērš mehānisko enerģiju elektriskajā, tad vai aiz tā propellera paliek vēl vējš pāri vai iestājas bezvējš. Un man tas jautājums vienkārši šķiet muļķīgs.
3)Tas ekonomikas piemērs ir tikai tā - aktuālā tēma. :) Lai ilustrētu, cik mums ļoti ir vajadzīga nopietna pieeja nopietnām problēmām. 100 gadus mēs izmantojam Ņūtona mehāniku, lai lidotu pa gaisu. Neefektīvi, bīstami un dārgi. 100 gadus mēs izmantojam fosilo kurināmo gan transportā, gad enerģētikā, vienlaikus kurinot nebeidzamu inflācijas spirāli. Vismaz pārdesmit gadus šķietami nebeidzami meklējam zāles pret HIV/AIDS. Cīnāmies pret narkotiku izplatību, neanalizējot cēloņus. Reāli lauks zinātniskai pieejai šo problēmu risināšanā ir teju bezgalīgs. Tiesa, cēloņi, kas veicina šo nebeidzamo cīņu, protams, ir pilnīgi citi.
2)Protams. Ir jau Tev arī taisnība. Vienīgi žurnāliņā konkrētais jautājums bija par to, vai vispār ir vējš aiz ģeneratora, un tas apskatīts no tāda skatu punkta, ka kāds droši vien aizdomājies, ka tā kā vēja ģenerators pārvērš mehānisko enerģiju elektriskajā, tad vai aiz tā propellera paliek vēl vējš pāri vai iestājas bezvējš. Un man tas jautājums vienkārši šķiet muļķīgs.
3)Tas ekonomikas piemērs ir tikai tā - aktuālā tēma. :) Lai ilustrētu, cik mums ļoti ir vajadzīga nopietna pieeja nopietnām problēmām. 100 gadus mēs izmantojam Ņūtona mehāniku, lai lidotu pa gaisu. Neefektīvi, bīstami un dārgi. 100 gadus mēs izmantojam fosilo kurināmo gan transportā, gad enerģētikā, vienlaikus kurinot nebeidzamu inflācijas spirāli. Vismaz pārdesmit gadus šķietami nebeidzami meklējam zāles pret HIV/AIDS. Cīnāmies pret narkotiku izplatību, neanalizējot cēloņus. Reāli lauks zinātniskai pieejai šo problēmu risināšanā ir teju bezgalīgs. Tiesa, cēloņi, kas veicina šo nebeidzamo cīņu, protams, ir pilnīgi citi.