1) Ok, protams skaidrs, ka zinātniekiem pārsvarā tiek maksāts par to, ka viņi pēta konkrētas lietas, konkrētus virzienus, bet neviens nevar viņiem aizliegt pētīt to, ko viņi grib laikā, kas viņiem paliek pāri, izmantojot savus personīgos līdzekļus. Nu, neviens nevar man aizliegt interesēties, piemēram, par pagājušā gadsimta mūziku vai gurāmu vairošanās paradumiem (ar vai bez zinātniskas pieejas). Tobiš, tā pērkamība ir vairāk tā kā stimuls drīzāk bakstīties vienā nekā citā virzienā, bet nekādā veidā neizslēdz bakstīšanos visos iespējamajos virzienos.
2) Es jau necepos par to, vai ir vai nav vējš aiz vēja ģeneratora, bet par to, ka tu apgalvo, ka šīs zināšanas nevienam neuzlabo dzīvi, kaut vēja ģeneratoru īpašnieki reāli vārās no tā, ka zina, tieši cik metrus pēc vēja ģeneratora vēja ātrums atkal ir sasniedzis sākotnējo ātrumu.
3) Man gan šķiet, ka ekonomiskās iekārtas pēta pilnīgi visi cilvēki, gan zinātnieki gan nezinātnieki, mani un tevi ieskaitot. Ir n-tās teorijas, kas māca, kā cīnīties ar ekonomikas cikliskumu. Krutu rezultātu nav tāpēc, ka:
a) pat ja eksistē kruta un darbotiesspējīga ekonomiskā teorija, pietrūkt tālredzīgu politiķu, kas to spētu īstenot dzīvē;
b) vienīgais drošais veids, kā pārbaudīt ekonomiskās teorijas darbotiesspēju, ir tās pārbaudīšana praksē - ja teorija izrādās tizla, tad ir baigie sūdi baigi daudz cilvēkiem;
b) problēma ir nenormāli sarežģīta, dahera sarežģītāka, nekā laikapstākļu prognozēšana, jo, lai prognozētu ekonomiku, ir jāspēj prognozēt cilvēku uzvedība.
2) Es jau necepos par to, vai ir vai nav vējš aiz vēja ģeneratora, bet par to, ka tu apgalvo, ka šīs zināšanas nevienam neuzlabo dzīvi, kaut vēja ģeneratoru īpašnieki reāli vārās no tā, ka zina, tieši cik metrus pēc vēja ģeneratora vēja ātrums atkal ir sasniedzis sākotnējo ātrumu.
3) Man gan šķiet, ka ekonomiskās iekārtas pēta pilnīgi visi cilvēki, gan zinātnieki gan nezinātnieki, mani un tevi ieskaitot. Ir n-tās teorijas, kas māca, kā cīnīties ar ekonomikas cikliskumu. Krutu rezultātu nav tāpēc, ka:
a) pat ja eksistē kruta un darbotiesspējīga ekonomiskā teorija, pietrūkt tālredzīgu politiķu, kas to spētu īstenot dzīvē;
b) vienīgais drošais veids, kā pārbaudīt ekonomiskās teorijas darbotiesspēju, ir tās pārbaudīšana praksē - ja teorija izrādās tizla, tad ir baigie sūdi baigi daudz cilvēkiem;
b) problēma ir nenormāli sarežģīta, dahera sarežģītāka, nekā laikapstākļu prognozēšana, jo, lai prognozētu ekonomiku, ir jāspēj prognozēt cilvēku uzvedība.