..Vienas durvis aizveras-otras atveras
Gulēt aizgaju tikai 5.30 no rīta!!vakar biju kaut kāda telefoncentrāle--visa nakts pagāja runājot ar dažādiem cilvēkiem...visas sarunas mani tā izsmēla-visās bija jādomā un jāiedziļinās..vakar notikas,kas tāds, kas turpmāk varbūt mainīs visu!es uzzināju iemeslu, kādēļ mani 1 cilvēks bij aizmirsis--viss vakar sāka brukt..stubākais tas, ka es pat nezinu, par ko tas cilvēks man tā dara..pa tel. nevēlējas man to teikt..un bail, bail no tā ,kas mani sagaida, kad satikšu, ja nu es patiešām būšu vainīga pie tā, ko man pateiks, bet tagad man nav ne jausmas par ko man tādi pārmetumi-tagad to visu tik vēsi rakstīt, bet vakar..vakar viss iekšēji notrīcēja, kat kas sabruka, jo apziņa, ka šo cilvēku pazaudēšu..nez varbūt tā būs labāk, bet var būt nē!!bet no vienas galējības otrā--pateicotiem tam, ka ar to cilvēku izveidojies tagad tik liels konflkts, es salabu ar savu draudzeni, ar kuru nebiju runajusi apmēram 2 mēnešus..mēs ar viņu vakar visu izrunājām un..tā bij laba sajūta, bet kā ēna līdzi visu laiku seko tā doma, kāpēc tas otrs cilvēks tā tagad dara...tas cilvēks pateica ,ka negribēja un negrib ar mani runāt vispār, un es pat nezinu iemeslu kāpēc...iemeslu kāpēc viss beigsies tik slikti..tam nebūtu jābeidz slikti...savādāk, bet ne tā ar lielām sāpēm un aizvainojumu!!