ally ([info]ally) rakstīja,
@ 2010-11-09 21:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
apziņa
oo jaa..es jūtos līdzīgi. 2 galējības. un tikai tu pats sevi atturi no dzīves dzīvošanas ne pēc ierastiem un drošiem principiem. velns...gribas taču uz visu nospļauties un ļauties nezināmai rītdienai...sajūtu virpulim, nepazīstamām emocijām un mirkļa izvēlēm... šodienu ar riebumu pavadīju pie sava darba galda . un dzirdot atkal kādu kliedzam manu vārdu- grieza man ausīs. es gribēju visiem un visam nogriezt skaņu. man burbulis uzpūtās liels. un tajā mirklī mana doma ir tikai viena- kā es vēlos tikt prom no tā visa. tās nav lielas pārmaiņas - friziera apmeklējums un tapetes nomaiņa nez vai palīdzēs, bet vismaz es neredzēšu to pašu bildi.

šis nav kārtējais izmisums. šī ir apskaidrība. vai cilvēks sajūt mirkli ,kurā pieaug?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cabis
2010-11-09 21:24 (saite)
cenšos nebūt pieaudzis, jo tad, kad sajutīšo to sajūtu, man paliks ļooooooti bail

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ally
2010-11-09 21:38 (saite)
jā, bail no tā ,kur esi , vai arī kur tas tevi ved.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?