Reiz man kaimiņos dzīvoja īgns pārītis, bet istabā bija pārāk karsts, toreiz es domāju, ka tās abas ir īstas sodības, jo es vienmēr svīdu un 23.00 vienmēr atskanēja klauvējiens, ja pie manis bija draugi.

Es kļūdījos.

Sodības ir tagad. Un veselas divas. Pirmkārt un galvenokārt, ir dūmu detektors, kura ievilkšana saķēzija manu paklāju, un kura dēļ es nedrīkstu smēķēt istabā, pie loga, kad snieg sniegs (to, ka smēķētavas vietā tagad ir duša, kurā nav āķīšu un ūdens es pat nevēlos atcerēties), tāpēc mana simt sveču kolekcija jātur tikai drošā attālumā, un manā istabā nav attāluma, kurš būtu drošs, pie noteikuma, ka sveces deg.

Otrais....Īgnā pārīša vietā ir piecas meitenes. PIECAS!!! Piecas visnotaļ sasodītas pirmkursnieces, kuras klausās krievu popsi tā ka trīc manas tējas tases, katru dienu un visu dienu. Un, kuras līdz ko istaba tukša, ved tikpat nogribējušos pirmkursniekus, un kniebjas kā truši, skaļi aurodami un stenēdami, man sienā ir radusies vēl viena plaisa viņu gultai sitoties pret sienu. Sākumā likās smieklīgi, pēc tam stulbi, tagad kaitinoši, ja vismaz varētu uzpipēt varbūt es varētu izturēt rokoperu līdz pieciem rītā.


Kur pie velna viņas dabū večus kas jājas no 23.00- 05.00. Es domāju, ka viņas nezin kā no viņiem ižmiegt pēdējo, jo pēdējās trīs stundas parasti izklausas pec maratona un spīdzināšanas apvienojuma abiem diviem.