Es beidzot sāku justies dzīva. Ir jau tā ka skaitu dienas un stundas kopš pēdējo reizi runājām, bet palēnām sāku skatīties uz situāciju savādāk. Nu cik var? Cik ilgi var gaidīt un piedot? Laikam mans mērs ir sasniegts - daudzi gadi, sākot jau no mūsu smilškastes. Un tāpat es apzinos ka piedošu vēl un vēl, un gaidīšu vienmēr. Bet tas būs pēc maniem daudzajiem gadiem. Tagad ir mans laiks ziedēt. Vismaz es ceru ka tā tas būs.. Es izturēšu!

Un tagad pastāstiet ko jauku, mīļie.