ech, nedēļa paskrējusi tā, ka pat neesmu pamanījusi.
šķiet ka laiks lido man garām.
gribētos piebremzēt un atvilkt elpu, bet nav laika.


šodien darba plānā - pusdienas kkur, kur dod garšīgi ēst & kur var jauki pasēdēt, tad aizdošanās uz Āgenskalna tirgu pēc ķiršiem & tad tāda mierīga 'nestradajujomannemaksa' pēcpusdiena darbā.

jā, zinu, nav pareizi tā darīt, bet jau otro dienu man ir sajūta, ka nekam vairs nav jēgas. un ja nav jēgas tad kamdēļ sevi mocīt?
sākšu strādāt pirmdien, pēc kārtīgas divu dienu atpūtas. varbūt.