esmu piefiksējusi ka manī mājo divi 'es' - pirmais runā veselā saprāta valodā, otrais neprāta un sirds valoda. un viņi viens ar otru cīnās neļaujot man mierīgi gulēt un dzīvot. es vairs nezinu kas es esmu un esmu pazaudējusi to stabilo pamatu zem kājām kuru biju veidojusi pēdējo gadu laikā. es varu lidot un reizē krist. un man ir bail no katra nākoša vārda un sajūtas.

jopcik bumbiņ, pavasaris manā galā šogad nebija plānots..