es varu neraudaat dienaam, nedeeljaam, meeneshi9em, bet tad pienaak viens mirklis, kad viss ir iekraajies tik taalu, ka asaras saak birt pashas no sevis un atbildeet uz jautaajumu - par ko tu raudi? - es nevaru.
un sho sajuutu pirms raudaashanas es ieniistu visvairaak, jo chiikstiiga un pikta varu nostaigaat vairaakas dienas.
var jau gadiities ka tas ir tikai paargurums, moraalo pagjiru [kuraam arii nav iemesla] sekas, vai veel kaads cits blakus faktors, bet man vienkaarshi velk uz pinkshkji. velk, bet neaizvelk.
un tagad man gribas kaadam pieglausties un pateikt, ka es iisteniibaa esmu jauka/miilja/maza/apchubinaama. es pat neraudaatu, es tikai pieglaustos un kopiigi pakluseetu.
bet nav neviena. nav pat cilveeka kuram piezvaniit, jo tiem dazhiem kurus shovakar gribeetu redzeet sev blakus ir pashiem savi cilveeki par kuriem ruupeeties un kuri paruupeesies par vinjiem.

shovakar ir skumji.