Ui & vai!
Ņiko vairs nesaprotu. Viss iet pilnīgi pretējā virzienā nekā tam vajadzētu būt. Dzīve sagriezusies kājām gaisā.
Jā, es vēl pagaidām varu priecāties par to, ka man ir darbs un iespēja kauč ko darīties, bet no otras puses, katru dienu dzirdēt baumas ka Godmeņpaps arī mūs likvidēs man ir apnicis līdz sirds dziļumiem.
Man ir piemeties miega bads & tajā pašā laikā es nevaru nōrmāli pagulēt, jo murgojos.
Man ir dzīves apnikums iekš šīs valsts, bet neesmu vēl līdz galam izdomājusi uz kurieni mukt prom.
Un vispār es kļūstu ļoti mierīga tikai tad kad ir sasniegts vēlamais apreibuma koeficients iekš to piektdienas vakaru. Pārējā laikā es atgādinu nervu kamolu & emocionālu graustu.
Un vispār - man viss pie kājas. Nāks citi sūdi šitie aizmirsīsies. Tikai neatbildēts paliek jautājums - vai var būt vēl lielāki sūdi par šitentiem?