ech..
man ir piemeties lielais slinkums. ar nespeeju sevi piedabuut liist aaraa no guultas liidz peecpusdienai, ar veelmi murraat un liist azotee, ar veelmi laiskoties un dariit neko..
un ziniet, sheit to savaas briivdienaas es varu atljauties. man nav jaaskrien, man nav jaaglaabj, man nav jaabuut atbildiigai. varbuut dotajaa mirklii no manis tas izklausaas bezatbildiigi, bet es to tieshaam izbaudu. un veel kaadus paaris meeneshus izbaudiishu..
un lai cik no saakuma sheit viss shkjita sarezhgjiits un gruuts tagad viss ir elementaari.. bet vienu es esmu sapratusi pat ja kaadreiz tik pat elementaari buus ieksh lv es tur neveelos atgriezties.. man vajag sho dziives sajuutu ap sevi.. shos cilveekus, sho metropoli.
un pats galvenais man vajag visu to ko es nebiju cereejusi sheit atrast un negaidiiju.. bet tas sheit atrada mani.
to cilveekmiilestiibu un sapratni, to atdoshanos un pienjemshanu.. to kas nekad taa pa iistam nevalda starp cilveekiem Latvijaa..
ech, shodien lai valda prieks. pietiek skumt, zakjiishi, katrs mees pats atbildam par savu dziivi. jaa kaads var netieshaa veidaa ietekmeet muusu leemumus, bet mees nevaram vainot nevienu, jo leemumus jau galu galaa mees pienjemam pashi..un tad nu ar shiem leemumiem arii iemaacaties sadziivot. taa luuk!




lai jums jauks sveetdienas vakars, miiljie!