kino
Nopirku biļeti uz Eat Pray Love. Jūnijā, kad pirmo reizi redzēju filmas treileri pārņēma tāda patīkama sajūta, ka man šis jāredz. Es ticu, ka filma ir laba un kkas no tās visa arī manī aizķersies.
īstenībā ir tik daudz filmu, kuras gribētos redzēt, bet laika nepietiek. Agrāk uz kino gāju +/- reizi nedēļā. Tagad labi, ja sanāk reize 3 nedēļās vai reize mēnesī. Es atkal 1dienas varētu pārvērst par kino dienām, jo kora tad nav un sporta klubu varētu izlaist.
Ja runājam par kino, tad jāsaka, ka man besī cilvēku izbrīns, kad pasaku, ka eju viena. Uz kino un viena??? Viena??? Jā, man nav problēmu iet vienai. Es galīgi neēsmu tas meiteņu tips, kas vienatnē pat uz tualeti nevar aiziet - vienmēr kādai jāiet līdzi. Es viena eju uz kino, uz sporta klubu, uz teātri, viena varu stundām braukāties ar velo un arī bibliotēkā es varu viena sēdēt un mācīties. Pastaigāties eju viena. Nē, tas, ka man nav draudziņa galīgi nav saistīts ar šo visu. Man pašai ar sevi ir pietiekami interesanti. Un tagad es nesaprotu, kur ir vaina. Manī vai tajos 87% meiteņu, kas vienas pašas gandrīz nekur nevar aiziet. A varbūt es tāda jocīgā un pavisam normāli ir iet kkur divatā?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: