Šoziem mūsu lauku dzīvoklītī dzīvoja īrnieki. 2 istabas viņiem, 2 atstājām sev. Pirms Jāņiem viņi izvācās un tagad varam droši braukt uz laukiem, vismaz vairs nav nekādas neērtības sajūtas. Tā kā viņi bija nobāzējušies manā un māsas istabā, tad tur daļēji bija kko pārkārtojuši. Pirms tam uz skapja sāniem biju salīmējusi dažādus rakstiņus, fotogrāfijas un apsveikumus no citiem. Tas viss aizņēma labi ja 1/4 no skapja augstuma. Tagad skatos, ka viņi noplēsuši visas manas 2 fotogrāfijas, kas tur bija un apsveikumus :( Protams, ka tās bildes un apsveikumi ir nafig izmesti ārā!!! Es laikam esmu pārāk pieklājīga vai kas, bet nekad neuzdrošinātos izmest īpašnieka mantas. Labi, varbūt noņemtu, ja kaitinātu, bet ne jau mestu ārā! + izbesīja, ka vienu tualeti, kuru kā viņi teicās neizmanto un ir aizslēguši, bija piekrāvuši pilnu ar vīna pudelēm un pilniem miskastes maisiem! Un tad, kad mēs atbraucam tur nepārspīlējot bija šaura eja, lai tiktu līdz podam! Un tagad, kad izvācās redzam, ka ir saplēsti daži skapīši, smuki sadzedzinātas virtuves durvis un pat mūsu sērkociņi tika paņemti līdzi! Par sērkociņiem bija baigi stulbi - pus10 atnākam no dārza pārstrādājušies, gribas kko ēst. Zinām, ka čista bijām atsājuši sērkociņus, bet to tur vairs nav. Ne zu veikalu vairs paspēt, ne ar kāds no mums pīpē. Labi, ka draudzene ar bija atbraukusi uz laukiem un varēju aizņemties no viņas. Pēc šādiem īrniekiem neko vairs negribas laist iekšā! Kur nu vēl manā istabā, kad jau pārceļoties uz Rīgu no savas istabas pilnīgi neko neņēmu līdzi, jo man besī, ka tiek izmainīta lietu kārtība. Mana istaba ir tikai mana un tur neviens bez manis neko nemainīs. A tagad jau par vēlu :(