visi mani muskulīši sāp
Tas ir vnk apbrīnojami kā cilvēki var mainīties uz labo pusi! Pēc vakardienas sporta spēlēm šodien sāp puse ķermeņa - vismaz vecie iestīvējušies muskulīši tika nodarbināti un šodien jebko darot, liek par sevi manīt :D īstenībā bija baigi forši tā pasportot un pačilot reizē. Prieks, ka nepaliku mājās, citādi atkal visa diena būtu pagājusi pie kompja, tā arī neko īsti neizdarot. Vakardien sapratu, ka sevi ierobežoju tajā, ko es vēlos. Es zinu, ko es gribu, bet es to nedaru, jo tā taču nedrīkst/nevar un vēl visādi citi attaisnojumi. Cilvēki dzīvo taču 1 reizi tikai, tad kādēļ ierobežot sevi un nedarīt to, ko patiesi vēlies??? Vakar sapratu, ka šis bija mans pēdējais RTU pasākums, kurā piedalos. Mazliet skumji, jo būt tajā visā iekšā bija baigi forši - visi tie fantastiskie cilvēki, kas iepazīti...eh...nekas, Vācija būs jauns dzīves posms ar jauniem iespaidiem un atklāsmēm. Nevaru sagaidīt!