Vienmēr ir licies, ka man pienākas dzīvot blakus saulei. Tur, kur silti, nē, pat mazliet karsti, tur, kur saule spīd spoži un silti ir no aprīļa līdz vēlam novembrim. Ziemeļu vējš nav priekš manis.

Ja reiz kādas durvis atveras, tad šeku reku bakus vēl lielākas durvis tiek atvērtas. Bet nē, paldies! Palikšu pie esošajām durvīm - ar tām man atvērsies daudz daudz durvju nākotnē. Visur, kur gribēsies.

Plančiks sekojošs - paliekam LV, mācāmies un augam un tad, kad virsotnes sasniegtas, dodamies pelnītā atpūtā un jaunos piedzīvojumos labākos (saulainākos) laukos.

Mazliet jau iekšēji tirda visi šie mūsdienu steriotipi par vecumu, vīru un 3 bērniem, kredītu bankā un citām standarta lietām. Bet, nē! Šī ir mana dzīve un es dzīvošu kā es gribēšu! Apbraukāsim pasauli, pastrādāsim interesantos darbos un beigu beigās nobāzēsimies kaut kur. Un tikai tad būs miers.
Mājās sēdēšana nav priekš manis. Manas mājas ir Eiropa.