Pagājušonakt tāds interesants sapnis vairākos cēlienos bija. Dūru sev sānos un miru nost. Un šādi kādas 3 reizes. 4. miršanās reizē dūru, bet mirstambrīdis kā nenāca tā nenāca. Tad bija tāds wtf - nu kāpēc vēl nekas nenotiek un esmu vēl dzīva. Bet vispār miršana sapnī esot uz labu. Kā saka mans sapņu tulks (man ir nice sapnu grāmata), tas esot uz precēšanos! Vai, tieši tas ko vēlos uz Ziemassvētkiem!

Vispār dienas paiet stresā un domājot par to, kas vēl stāv priekšā.

Tagad gan iešu paskumt, jo viens no maniem zaļajiem auskariem aizgājis pasaulē uz neatgriešanos. Skumji, skumji.