Šodien jūtos īpaši labi. Pēc visiem 5dienas stresiem un bļaustīšanās nekā vairs no tā nav palicis. Ir tikai miers. Laikam jāpateicas sniegam par to :) Pateicu visu ko domāju un tagad viss ir beidzies. Es esmu ļaunā un sliktā. Bet ar to man jārēķinās, jo mana mēle un raksturs ir tādi, ka necietīšu, ka cits man dara pāri vai kāpj uz galvas. Tas reizēm ir + un reizēm arī -, ka visi runājam, ka šis cilvēks neko nesaprot un tikai izmanto mūs, lai mēs izdarītu visu viņa vietā. Arguments ir tikai viens - es nesaprotu, bet tu saproti! Ha, neviens man neko ar karoti mutē nav ielicis, lai es varētu visu saprast. Es īstenībā ļoti daudz ko nesaprotu, bet atšķiriba ir tāda, ka es cenšos un mācos. Es bieži kļūdos un tas ir piedodami. Nepiedodami ir negribēt zināt, un tik pat nepiedodami kā gribēt, lai citi dara tavā vietā. Lai arī dažās jomas manas zināšanas nav tiks spēcīgas, es zinu, ka es tikšu tālāk par to slaistu un dzīvotāju uz cita rēķina. Es varu. Es spēju mācīties, galvenais es gribu mācīties. Man zināšanas vajag tik pat ļoti kā grāmatas, lai vienmēr būtu ko darīt un būtu interesanti. Man vajag jaunu informāciju. Tāpēc arī manas maģistra studijas nebūs pēdējās. Vajag vēl, jo zināt un saprast ir forši :)