Savā dzīvē es neko nedrīkstu plānot, jo beigu beigās visi plāni sagriežas kājām gaisā. Vienīgais, ko es plānoju ir maģistra rakstīšana. Tad nu šodien sākšu. Ir tik grūti sevi piespiest sākt, ja ir daudz citu interesantāku lietu ko darīt. Vakar, piemēram, no rīta bija baseins, iepirkšanās un kino. Vakariņas un seriāli. Es saprotu, ka tā ir laika izšķiešana, bet man to vajag. Es vēl nevaru ielekt atpakaļ tajā - "strādāt, strādāt, strādāt" režīmā. 6 nedēļas ceļošanas dara savu. Jā, darba lietas es padaru un ar to man pietiek. Varbūt pilnīgi nepiedodami, ka es savos 23 gados izsviežu laiku, bet man šis ir liels pārdomu laiks, kas rezultējas bezmiega naktīs, kad idejas pa galvu maisās un prātu atslēgt nav iespējams. Esmu nolēmusi pēc gada Latvijā vairs nebūt. Uz gadu. Es atgriezīšos un tad redzēsim kas ar mani būs. Es šobrīd nestādos priekšā kā tas gads mani mainīs. Domāju un plānoju vienu, bet rezultāts var būt pavisam neplānots. Un kā jau teicu, es neko nedrīsktu plānot. Jo apstākļi var iegriezties tā, ka atkal viss ar kājām gaisā. Bet virziens ir skaidrs.