Pirms pus h beidzās mēģinājums. Man tā gribējās ēst, ka tagad beidzot tiekot pie ledusskapja, izvēlējos padzert jogurtu. Ēst vairs negribas. Bet vakara koncerts būs kkas awesome. Tagad šķiet, ka pats saviļņojošākais mirklis priekš manis būs, kad dziedāsim dziesmu par godu Kokariem. Neticas, ka viņiem jau 90. Tādi braši un žiperīgi :)