Beidzot sāku ēst Ziemassvētkos sadāvinātās končas. Šķebina jau no tā šokolādes daudzuma. Gaidu pavasari, kad vairs neko saldu negribēsies, bet līdz tam jācenšas sevi turēt grožos :D

Pat mana mīļotā granātābolu sula šķebina.

Ja rīt nebūs baigais sniegputenis vai aukstums, tad jādodas pastaigāt pa Mežaparku. Galvas izvēdināšana man nāks par labu. Vasarā gandrīz katru vakaru braukāju pa Mežaparku, jo galvas vēdināšana bija pirmā nepieciešamība. Nobraukt 40km dienā nebija ne daudz, ne maz. Galvenais, ka tas mani atslēdza vakaros - aizmigt nebija nekādu problēmu. Toreiz tam bija liela nozīme.