Man ir tāds darbs, kurš tevi neliks mierā arī brīvdienās. Visu laiku nāk kādi labojumi, kādam a.s.a.p. kko vajag un vispār viss ir slikti. Es esmu tilts starp klientu un programmētāju. Dažreiz ir tik apnicīgi klausīties, ka šito varētu savādāk, šito arī - bet cilvēki mīļie - viss ir tā, kā bija dizainā. Un kurš dizainu apstiprina? Pareizi, klients. Eh, kkā jāmācās to visu neuzņemt tik asi. Jāieņem vienaldzības pozīcija un tad jau būs daudz vieglāk.


Ir nu gan man tie programmētāji - viens par darba lietām raksta nevis uz darba meilu, bet gan draugos un otrs FB atvainojas par kko, ko itkā 3dien pateicis. Es gan neatceros, ko viņš teica, bet nu labi :D


Karoč - būtu tiltam un uzklausīt visas tās samazgas nav nemaz tik viegli kā sākumā likās.