Nedomāju, ka sirds tev limitēta... varbūt vienkārši vēl neizpētīta.
un laikam jau sāpes un prieks tiešām ir jāskatās ar laika distanci un pateicību, ka viss ir bijis tieši tā un ne citādi, jo tas mūs ir aizvedis pie jaunām vietām, jauniem notikumiem un jauniem cilvēkiem. un tas ceļš, kādā esam līdz tam nonākuši, mums palīdz to novērtēt, vairs nekļūdīties un izaugt. redz, sanāca mana pozitīvisma filosofija :) [i.]