Garastāvoklis:

amused

Mazirbes darbi un nedarbi
Uzreiz kad atbraucu, dodamies nelielā pastaigā līdz jūrai, lai varētu saprast kas un kā ir jāmēra. Nolemjam no paša rīta celties un iet mērīt (šis teksts īstenībā kļuva kā lamuvārds, jo to teica katru rītu un taisnības labad jāsaka, ka nereizes noteiktajā laikā tā arī nepiecēlāmies un neizgājām).
Apskatu tuvējo apkārtni, veikalu, veicu dažas fotogrāfijas un aidā uz priekšu. Pie jūras saņemu norādījumus kā esot jāmēra, kur uzreiz norādu, ka tas nav iespējams. Īsi pastāstu kas ir un nav iespējams ar šo agregātu. Nedaudz šokēju Aneti. Mani gan vairāk interesē koka mols, nelielais grāvis, kas ietek jūrā un jā- pati jūra.
Gandrīz visas dienas dzīvosim trijatā, tā noteica Anete- es, Anete, Līva. Pārējie ir devušies Kolkā ar katamarānu un nebūs mājās 2 dienas (vismaz). Vakarā skatāmies filmas, dodamies uz skolu pie interneta (lai gan mani tas īpaši neinteresē). Daudz sarunu par un ap dažādām tēmām. Iepazīstu māju saimnieku, tas tāds nedaudz iedzēris izskatās (un arī ir) mēģina man ar iebarot kādu mēriņu :D. Viņš noteikti domā, ka es ar Aneti esam pāris. Es gan pateicu, ka mūsu attiecības balstās tikai tad, ja man ir nauda, pretējā gadījumā mēs nevaram būt kopā :D Tad saņēmu morāli, ka nauda jau neesot tā galvenā utt :D Vakarā mieriņš un čučēšana. No rīta sākās manis izpausmes, bija noteikt, ka mēs celsimies agri augšā- bet viņas ir guļavas! Abas. Tā nu es pildīju "godīgā pilsoņa" pienākumus un gāzos un kritu viņām virsū, runāju ar viņām, kutināju un visādi citādi darbojos. Par to es saņēmu pretī nāves draudus un, ka es vairāk neesot foršs :D
Dienas otrajā pusē tomēr visi ir pamodušies, pabarojušies un varam doties beidzot strādāt. Strādājam visu dienu, (līdz tumsai, un cik ta tur bija palicis...) Mērīšanu traucēja aptuveni 35 sievietes, kas bija izdomājušas veidot nometni šeit- ar paklājiņiem, vingrot utt. Vakarā atpakaļ uz mājām, filmas, ēdiens, sarunas, miegs.
Rīts tāds pats kā pagājušais. Nekādu izmaiņu un reakcijas. Atkal dienas otrajā pusē dodamies mērīt, mēram līdz 11 vakarā, pa tumsu bija interesanti mērīt.
Atnākot atpakaļ, ceļotāji no Kolkas ir atgriezušies, ir pirts utt. Citas sarunas, citi cilvēki.
Nākošais rīts, kad arī ir apsolīts celties no rita agri agri un doties, protams, atkal nenostrādā. Atkal dodos pildīt savu svēto uzdevumu, šoreiz jau ir jāmēģina piecelt 3 meitenes. Abi džeki jau gan ir sen augšā un darbojās. Vēl sarunas, un 17.30 dodos projām, atvadas un aidā.
18.00 atrodos uz ceļa un stopēju. Neliels lietutiņš atkal smidzina visu laiku. Edgars atstopē tieši un tāda veiksmīga tikšanās sanāk :D nedaudz parunājamies, kas un kā, jo mašīnas tāpat nebrauc un nestājas neviena. Tad pēkšņi viena apstājas. Atvados no Edgara, un aidā braucu, izrādās šie cilvēki brauc līdz Rīgai, ehh, vismaz nevajadzēs stopēties ar citām mašīnām. Šie gan nav īpaši komunikabli, sieviete runā nepārtraukti pa telefonu. Viņus interesēja vairāk pētījums, ko mēs veicām un kur iet klāt un iet nost jūra. Rīgā izlaida uz salu tilta un tad arī ceļojums beidzās. Vēl ar kājām līdz autoostai, autobusā priekšā un uz mājām.