Garastāvoklis:

amused

E2010 V Pēdējie akordi
Maija paziņo, ka būs jāpaliek nometnē un jātaisa vakariņas- tradicionāls Latviešu ēdiens. Tas tā tīri neforši, jo paziņo pēdējā brīdī, un nākošajā dienā bija doma bruakt uz Slīteres nacionālu parku, Kolkas ragu, dažiem Līvu ciemiem, un protams, jūru. Tā nu nedaudz saškrobējies, devos čučiņāt. No rīta sagatavojām brokastis, visu izdarījām, un tad Maija paziņo, ka ir vēl viena vieta brīva, bet es atteicos braukt, jo vēl brokastis nebiju pāēdis, un jā, autobuss pēc 5 min, bet man vēl nekas nav sagatavots, un tāda negribīga sajūta.
Paliku mājās (skat, kā es jau saucu nometnes vietu). Es, Anda, Irina, Krišjānis un 2 vācieši. Irina bija tāds visai labs statists- viņa čučēja līdz pusdienām :D Ar Andu foršas sarunas, kaut vai- viņa atgādina, ka varētu tā kā sākt kaut ko darīt- sālīt gurķus, uz ko es atbildēju, ka es ar tādu domu apsveru, bet tikai pēc 13 min. kad būs apaļa stunda. Sekundes klusumu pārtrauc smiekli :D. Visu dienu līņā lietus. Negribas neko darīt, un pats labākais, par to nejūtamies necik vainīgi. Tad pie mums ierodas Ventas balss pārstāvji, jādod intervija. Oh. Tā nedaudz neveikli jūtos, aptuveni 15 min parunājamies, pastāstam, kas mēs esam, ko darām, kādi dalībnieki, no kurienes utt :)
Vakariņas sākam taisīt 1h 15 min vēlāk nekā mums teica, taisam tradicionālu ēdienu. Neviens no mums negrib taisīt ēst (Irina jau atkrita pašā sākumā, jo viņa gulēja pusi dienas un tad bija ierakusies savos darbos). Es ierosināju, ka mēs varētu pusdienās servēt cepumus ar konfektēm un gurķiem... Andai tas ar šķita gana labs piedāvājums. Pārvarot slinkumu sākam taisīt vakariņas, Irina ar pieslēdzās uz atsevišķiem darbiem. Vāram, tagad prātojam, vai ir gana labs, pagaršojam, men negaršo, Andai arī nē, tātad der! :D Sagaidam mūsu klaiņojošos dalībniekus mājās, vkaariņas gatavas (tik sīpoli vēl nebija uzcepti līdz galam). Izrādās, viņiem visu dienu nav lijis lietus!!!! Mums gan nācās baudīt lietainu dienu, visu dienu. Pie tam vienai dalībnieku teltij bija nepavisam paveicies- lietus un vējš bija iznīcinājis telti un visas mantas bija slapjas. Uzservējam vakariņas, un par pārsteigumu- visiem ļooooti garšoja. Pateicās vairākas reizes. Vakars ar tradicionālu mūziku un dančiem.
Peter un Gal (slovēnis) nācās iekopēt arī kādu tradicionālo mūziku, jo viņiem bija dikti iepaticies. Un atkal kārtējās sarunas un pārspriedumi.
Pēdējās lietas- sasēžamies aplītī, pastāstam viens otram, kas patika kas nē, pasniedz diplomus, piemiņas balvas, atsevišķas nominācijas. Visi priecīgi un apmierināti. Vakara daļa var sākties. Izveidojam lāpu aleju kalnā augšā pie karoga. Ak, un rīt jādodas projām. Tiek ievākti cilvēku kontakti- telefoni, ēpasti, apsolīts kādu vienu vēl tikties, un noteikti apmeklēt nākošos tāda tipa pasākumus. Viss beidzās ļoti jauki un patīkami.
Ar Andu norunājām, ka stopēsim kopā uz Rīgu. Kā pāēdīsim brokastis, tā arī sāksim stopēt. Rīts iesākās visai pavēlu, lēnu garu pabarojāmies, sakārtojām apkārtni un diena jau bija krietnās pusdienās.