E2010 III Pirmās ekskursijas, pirmie darbi, sarunas.
Pirmajā dienā, kad visam jāsākas pats pamostos aptuveni 30 min ātrāk nekā tiem, kam jātaisa brokastis. Pastaigājos pa teritoriju, uzkāpju paugurā, apskatu upi. Sajūtas tādas- Jā ir ok, nekas īpašs, ak jel, ceru, ka viss izdosies kā tam ir jābūt.
Brokastu taisīšanā piedalos arī es, mēģinam kurināt krāsni, gatavojam ēst, sagatavojam pārtiku priekš maizītēm- līdzņemšanai arī. Dalībniekiem rīts sākas visai savdabīgi- ar zvaniņu (bet tas tikai pirmās dienas, pēc tam to nomaina visai progresīvāks agrēgātu apvienojums- metāla bļoda un karote) kas aicina dalībniekus uz rīta aktivitātēm- staipīšanos, muskuļu ievingrināšanu utt. Tas parasti ir 15 min pirms brokastīm. Par pārsteigumu, dalībnieki ir visai ņipri. Visi veiksmīgi pabrokasto, katram tiek izdalīta viena 0,5l ūdens pudele ar domu, ka mēs izmantosim katrs savu pudeli visas nedēļas garumā, to uzpildot, manuprāt tiltpums pārāk niecīgs.. Tā nu dodamies uz paraugmežsaimniecību. Šeit viss tā īpatnēji- mežsaimniecības ēka neatroda netuvu kādam mežam :D Par pārsteigumu parūpējas arī mežsaimniecības darbinieki- speciāli mums ir uzklāts galds- pīrādziņi, cepumi, kafija, tēja, ūdens utt :) Tiek izstāstīts par izlases ciršanu. Ar cilvēkiem paveicas, jo ir angliski runājoši (kā izrādās, tie bija vienīgie cilvēki, kas par savu arodu spēja angliski pastāstīt (vismaz tur kur es biju). Pēc uzziņām kas un kā devāmies uz mežu visu apskatīt klātienē. Šeit jāsaka, ka izcēlās mūsu Slovēņu dalībnieki, jo paši studē tieši mežsaimniecību un viņu valstī kailcirtes ir aizliegtas kopš 1948 gada. Un viņiem šāda izlases cirsmu veidošana ir, un patiesībā par dažām lietām viņi izskatījās nedaudz gudrāki :) Bet tas bija ļoooti labi, vismaz varēja mācīties arī otra puse ;) Es ar Gaudenu visu laiku vilkāmies nopakaļ visiem- es gan tikai tāpēc lai savāktu visus, kas pa beigām karpaš. Tad es Gaudenam pateicu retorisku tekstu: "Kāds pārsteigums, ka ģeologi velkās nopakaļ". Uz ko es saņēmu atbildi ar smaidu, ka tas neesot gan nekāds pārsteigums :D. Ventspilī, kad satikām Gaudenu, un sākām runāties, tad pateicu, ka studēju ģeoloģiju, un viņš atbildēja: "Vismaz beidzot kāds nopietns zinātnieks" :D Tas bija forši :D
Vēlāk devāmies uz bioloģisko saimniecību- audzēja tur gaļas liellopus. Man lielāko interesi radīja siena šķūnis, jā, tas bija forši. Meksikānim arī siens patikās nu dikti, dikti. Šajā saimniecībā arī tikām pie cienasta- pie paštaisītām ruletēm, mājas piena un bērzu sulām. Uzradās arī četrkājainie draugi- Bruno, neticami liels nedaudz tukls suns :)
Atpakaļceļā devāmies uz jūru, nedaudz tur cilvēki paplunčājās. Sākām arī apzināt cilvēkus apkārt, kas un kā. Pirmās sarunas, par to kas un kā, no kurienes utt. Pirmās laipnības frāzes utt. Un tas viss angliski, lai gan ar krieviem, ukriaņiem un baltkrieviem varēja sarunāties krievu valodā, to nedarījām, jo tomēr ir labāk, ja visi cilvēki saprot, par ko ir runa.
Mēs nedaudz bijām pārtērējuši laiku un arī vakariņas nebija laikā- tomēr uz uguns lielākoties viss gatavots, nevar jau zināt cik ilgi un tā. Tāpēc katru valstu prezentācijas izpalika.

Nākošajā dienā mūs apmeklēja enerģiska sieviete, kas stāstīja tādas primitīvas lietas par pārgājieniem utt, pēc tam vajadzēja sadalīties pa grupām, un prezentēt kādu no uzdevumiem. Man par pārsteigumu, dažas grupas bija ļoti labi sagatavojušās, ņemot vērā nekonkrēto uzdevuma aprakstu. Bet tik un tā, man likās, ka manai grupai bija vislabākā prezentācija- mums bija teātris :)
Vakarā jau atkal sarunas, tas viss jau brīvākā gaisotnē, mūzikas pavadījumā utt, visi ir atklāti un jautri, un jā, ir ok, lai gan manā uztverē tā pirmās dienas daļa bija galīgi garām.