Garastāvoklis:	touched
Mūzika:	Latvian Blues Band

EURENSSA 2010 I (ceļš uz turieni)
Es vides zinātnes konferencē = ar manām iespējām kļūt par mācītāju. Tas izklausījās garlaicīgi un galīgi ne tas, kas mani interesētu. Lai padarītu ceļojumu interesantāku jau no paša sākuma sapratu, ka vajadzētu stopēt, tas varētu mazināt manu pesimismu. Man radās domubiedri un tā mēs sākumā 4, bet beigās 3 cilvēciņi- Es, Anda, Rolands. Izvēlējāmies stopētāju prieku ;)
Tā kā es biju vienīgais kompānijā, kas bija stopējis Latvijā un ir sanācis uz Ventspils galu ar stopēt, tad stopošanas vietu izvēlējos es. Viss sākās kā parasti- es zinu zinu ;) Vispirms devāmies pie Daces uz Zolitūdi, tur atstājām liekās mantas, visi savācāmies vienuviet, aizrunājām arī mašīnā vietu, jo 3-atā stopēt tomēr nav tas pats prātīgākais. Viss lēnā garā kārtojās pats no sevis un vieglā čilā ar vismaz vienas stundas nokavēšanos mēs beidzot kustamies ārā no Zolitūdes. Mērķis bija Priedaine, izkāpām Lielupē. Vilcieni ir neprognozējami ;) Vēl neliela pastaiga līdz Apvedceļam, vēl nedaudz zaudēts laiks, bet ir taču vasara..
Zīmes mums nav, tikai A3 bloks un marķieris. Izveidojam zīmi, pat veselas 3. Uz pirmās uzrakstam PIE, uz otrās LEMBERGA un uz trešās norādam bultu uz Ventspils zīmi. Vairākos šoferīšos tas izraisa nelielus smieklus. Pēc dažu minūšu desmitiem mainamies vietām un stratēģijām- Rolands izlaiž matus utt. Cenšamies nostopēt arī riteņbraucēju, o jā! :D Kad es viens stopēju uz Liepāju, ilgākais ko pavadīju stopējot bija 1h 10 min. Sākām par to runāt un apstājas mašīna- vēstniecības darbinieks. Aizvadītais laiks uz ceļa- 1h 9 min. Tas bija skaisti ;) Vēstniecības darbinieks uz Ventspili gan nedodas, bet paved gan krietnu gabaliņu. Uzzinam, ka viņš strādā Kaļiningradā, pastāsta vēl dažādas interesantas lietas par ceļošanu šurpu-turpu, par atsevišķām privilēģijām utt. Mūs izlaiž nekurienes vidū (aptuveni), autobusa pieturā ieturam nelielu maltīti un stopēšana var sākties. Ja godīgi, neizskatījās īpaši cerīgi ;) Šoreiz uz rakstu "Pie Lemberga" nomainījām ar uzrakstu "V-pils". Tas bija jocīgi, tur nostāvējām tikai 15 min. Pie tam nostopējām mašīnu tieši tad, kad turēju zīmi tieši sev sejai priekšā :D Šie cilvēki bija krievu valodas piekritēji, tāpēc īpaši sarunas nekādas nevedās. Tikām līdz Ventspilij, tur bija remontdarbi un pašam šoferītim radās azarts (tā vismaz izskatījās) kā un kur var izbraukt cauri, tāpēc viņi pieteicās mūs aizvest līdz ceļam P108. Nedaudz pariņķojām pa Ventspili, es šai pilsētā esmu bijis tikai kaut kad pamatskolā, kad bija ekskursija. Protams, pilsēta sakopta, skaista utt, bet lielāko interesi radīja tas, ka te nebija neviena paša Grafiti attēla vai ķēpājuma, tas tiešām ir skaisti!
Ventspilī kamēr Rolands meklēja burvīgo iespēju izmantot sabiedriskās toletes, tikām es ar Andu plunčājāmies strūklakā. Kuģīšu strūklakā. Visu pasākumu sāka Anda, tad pievienojos es un tad arī daži bērni, kas ar vecākiem staigājās pa parku. Bijām visai slapji, jo ideja iziet starp kuģīšiem noteikti neierindotos starp tām prātīgākajām. Bet ko var darīt, bija karsti kaut kur pie +30. Es nevarēju saprast, kur Rolands tik ilgi bija palicis, bet izrādās viņš jau sēdēja uz soliņa un fotogrāfēja mūs. Vooooot pī. Tad tālāk devāmies pastaigā līdz pludmalei, tur nedaudz pamērcējām kājas pludmalē, pašūpojāmies, parakāmies smiltīs, ārā bija tik karsts, ka jau bijām izžuvuši. Atpakaļceļā brīnumainā kārtā satikām Gaudenz- dalībnieku no Šveices (EURENSSA dalībnieku), Tā nu izdomājām visi četri doties uz Zūrām, pa ceļam gan vēl saņēmām lietus šalti, bet tas nemaz netraucēja. Tā mēs četratā nonācām uz P108 ceļa, sadalījāmies pa pāriem- es ar Andu un Rolands ar Gaudenu. Tad vilkām kārtis- tiem, kuriem kopējā kāršu summa ir lielāka tie paliek uz vietas, tiem kam mazāka, tie dodas tālāk. Rolands vēl paprasa papīru un uzraksta uz tā "13 km". Mēs "Zūras" un tagad atkal varēja sākties stopēšanas trešā tūre.
Mašīnu maz, lai nebūtu visu laiku jānīkst uz vietas nolemjam doties uz priekšu, pēc kāda laika pamanam, ka mums ir parazīti- pirms mums parādās vēl 2 stopētāji. Nu neko, Dacei jau ar bija drīz jābrauc, viņai mēs esam paziņojuši kur mēs esam, gan jau savāks mūs pa ceļam ;) Runājamies, stopējamies, lēnām velkamies pa ceļam. Kad ir noieti daži km radās eksistenciāls jautājums- vai Rolands ar Gaudenu pēc katra noietā km izsvītro uz savas stopēšanas lapas arī km>? :D Teiksim tā, pie šīs idejas mēs palikām un mums palaimējās- mašīna apstājās. Mūsu parazītiem gan nepaveicās, HA. :D Diemžēl mašīna bija pilna, kad iekāpām un mūsu otru daļu paņemt nesanāca. Cilvēki bija atsaucīgi un pat paveda mūs līdz pagriezienam uz Zūrām, lai gan paši dzīvoja kādu gabaliņu iepriekš. Braucot šajā mašīnā visu laiku redzējām priekšā negaisu- zibeņus un lietu, kad izkāpām ārā pie pagrieziena uz Zūrām mums arī sāka smidzināt lietus, bet nu knapi smidzināja tik. "Viegls" vasaras lietutiņš :). Tālāk dodamies ar kājām, sazinamies. Māju saimnieks mums ar pabrauc pretī. Paķer mūs līdz mājām, lai gan tie bija kādi 200m tik :). Pēc kādas stundas aptuveni ierodas arī pārējie. Rolands ar Gaudenu pa ceļam bija nostopējuši mašīnu (lai gan viņi teica, ka nevis viņi nostopēja, bet viņus nostopēja) vecpuišu ballītes dalībnieki. Pats vecpuisis esot bijis kautkur busa aizmugurē jau saldi čučiņājis. Viņi esot pavesti nelielu gabaliņu, un tad arī Dace savākusi viņus esot.
Mūsu ceļojuma pirmā daļa bija noslēgusies- mēs bijām Zūrās. Skatījos no mākslīgi uzbūvētā kalna zibeņu parādi kaut kur tālāk- te pat blakus un bija OK.
Skatīsimies, ko mums turpmākās dienas rādīs.